Viļņas vaivadija

Vikipēdijas lapa
Viļņas vaivadijas ģerbonis.

Viļņas vaivadija (latīņu: Palatinatus Vilnensis, lietuviešu: Vilniaus vaivadija, poļu: województwo wileńskie) bija tā Lietuvas dižkunigaitijas daļa, kas pēc 1413. gada administratīvi teritoriālās reformas tika izveidota tieši Lietuvas dižkunigaišiem pakļautajās zemēs ap Viļņas pilsētu. Viļņas vaivadiju uz laiku atjaunoja pēc Viļņas apgabala inkorporācijas Polijas Republikā no 1926. līdz 1939. gadam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viļņas vaivadijas teritorija 17. gadsimtā Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā (sarkanā krāsā).

Dižkunigaiša Ģedimina valdīšanas laikā par Lietuvas dižkunigaitijas galvaspilsētu kļuva Viļņa (1323). Viņš ielika pamatus Lietuvas valdnieku dinastijai, savus plašos valdījumus sadalot dalienas kņazistēs (kunigaitijās). Pēc viņa nāves 1341. gadā Viļņas pilī valdīja viņa dēls Jaunutis un atraitne Jevna, tomēr jau 1345. gadā dižkunigaiša troni pārņēma Aļģirds. Viņa brālim Ķēstutim tika uzticēta Traķu kunigaitija un Žemaitija, bet Aļģirds valdīja pār Viļņu un Lietuvai pakļautajām krievu kņazistēm. Pēc Aļģirda nāves (1377) par dižkunigaiti kļuva viņa dēls Jagailis, kurš pēc 1385. gada Krēvas ūnijas kristījās un kļuva arī par Polijas karali (1386).

Lietuvas pilsoņu kara (1389–1392) rezultātā par Lietuvas dižkunigaiti kļuva Vītauts Dižais, kas 1413. gadā Hordolo (Horodło) parakstīja vienošanos ar savu brālēnu Jagaili, kas paredzēja Lietuvas dižkunigaitijas administratīvo reformu un vaivadiju izveidi. 1569. gadā pēc Polijas-Lietuvas ūnijas izveides, Viļņas vaivadija kļuva par "Abu tautu kopvalsts" sastāvdaļu. Pēc Trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas 1795. gadā Viļņas vaivadiju anektēja Krievijas Impērija un iekļāva jaunizveidotās Lietuvas guberņas (pēc tās sadalīšanas 1801. gadā Viļņas guberņas) sastāvā.

Viļņas vaivadiju atjaunoja 1926. gada 20. janvārī pēc Viļņas Zemes likvidēšanas, kas bija izveidota pēc Viduslietuvas Republikas likvidēšanas 1922. gada 13. aprīlī, to apvienojot ar Navahrudakas vojevodistes ziemeļu daļu.

Administratīvais sadalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas vēsturiskās daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā
Pirms:
Viļņas kunigaitija
Viļņas vaivadija
14131795
Pēc:
Lietuvas guberņa, Viļņas guberņa (no 1801)
Pirms:
Traķu kunigaitija
Traķu vaivadija
14131795
Pēc:
Nemunas labā krasta daļa: pievienota Lietuvas guberņai, Viļņas guberņai (no 1801), daļēji Kauņas guberņai (no 1843),

Nemunas kreisā krasta daļa: pievienota Prūsijas Karalistei (1795–1806), Polijas Lomžas departamentam (1806–1815), Augustavas vaivadijai (18161837), Augustavas guberņai (1837–1867), Suvalku guberņai (1867—1914/1917)

Pirms:
Žemaitijas fogteja
Žemaitijas kunigaitija
14111795
Pēc:
Nemunas labā krasta daļa: pievienota Lietuvas guberņai, Viļņas guberņai (no 1801), Kauņas guberņai (no 1843),

Nemunas kreisā krasta daļa: pievienota Prūsijas Karalistei (1795–1806), Polijas Lomžas departamentam (1806–1815), Augustavas vaivadijai (18161837), Augustavas guberņai (1837–1867), Suvalku guberņai (1867—1914/1917)

Pirms:
Vācu ordeņa valsts
Mēmeles komtureja
Prūsijas hercogistes
no 1701. gada Prūsijas Karalistes
Mēmeles apriņķis

15251772
Pēc:
Austrumprūsijas provinces
Mēmeles apriņķis (1772–1920)