Vidējā dzelzs laikmeta apmetnes un kapulauki Latvijā

Vikipēdijas lapa
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Latvijas vēstures institūta arheologi ir veikuši izrakumus šādās Vidējā dzelzs laikmeta (5.-9. gadsimts) apmetnēs un kapulaukos:

Apmetnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Asaru (Buliņu) apmetne un kapulauks Alsviķu pagastā (Alūksnes novads). Māris Atgāzis 1983. gadā.
  • Bajāru apmetne Seces pagastā (Aizkraukles novads). Jānis Graudonis, Vladislavs Urtāns 1961. gadā.
  • Bāļu-Šķērstaiņu apmetne ar kapulauku Dobeles novadā (Dobeles novads). Māris Atgāzis 1979., 1979.-1981. gadā.
  • Brikuļu nocietinātā apmetne Nagļu pagastā (Rēzeknes novads). Ilze Loze un Andrejs Vasks 1963., 1973.-1974., 1977.-1979. gadā.
  • Grobiņas apmetne un Priedulāju uzkalniņu kapulauks (Priediens II) Grobiņas pagastā (Dienvidkurzemes novads). Jolanta Daiga 1955. un 1957. gadā.
  • Ģūģeru apmetne un kapulauks Priekuļu pagastā (Cēsu novads). Zigrīda Apala 1988.-1991. gadā.
  • Īdeņu apmetne un kapulauks Nagļu pagastā (Rēzeknes novads). Ilze Loze 1974. gadā.
  • Janomoles apmetne un uzkalniņu kapulauks Salienas pagastā (Augšdaugavas novads). Natālija Jefimova 1982.-1989. gadā.
  • Jaunlīves apmetne Daugmales pagastā (Ķekavas novads). Māris Atgāzis 1973.-1975. gadā.
  • Kažavas apmetne Varakļānu pagastā (Varakļānu novads). Ilze Loze 1964. gadā.
  • Kerkūzu I apmetne Salienas pagastā (Augšdaugavas novads). Andrejs Vasks 1985.-1987. gadā.
  • Kivtu apmetne un kapulauks Zvirgzdenes pagastā (Ludzas novads). Elvīra Šnore 1938., 1948., 1955., 1957.-1958. gadā.
  • Krigānu ezersalas apmetne Rites pagastā (Jēkabpils novads). Adolfs Stubavs 1978.-1979. gadā.
  • Kukuru apmetne Seces pagastā (Aizkraukles novads). Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Kvāpānu apmetnes Gaigalavas pagastā (Rēzeknes novads). Ilze Loze 1974., 1976.-1979. gadā.
  • Ķūru apmetne un kapulauks Tērvetes pagastā (Dobeles novads). Māris Atgāzis 1976. gadā.
  • Malmutas I apmetne Barkavas pagastā (Madonas novads). Ilze Loze 1963.-1964. gadā.
  • Ošu apmetne Dobeles pagastā (Dobeles novads). Māris Atgāzis 1980.-1981. gadā.
  • Piģēnu (Lejasdopeļu) apmetne Staburaga pagastā (Aizkraukles novads). Elvīra Šnore un Milda Bresava 1961.-1963. gadā.
  • Plāteru-Spietiņu meža apmetne Sēlpils pagastā (Jēkabpils novads). Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.-1962. gadā.
  • Priednieku apmetne Ziru pagastā (Ventspils novads). Andrejs Vasks 2004. gadā.
  • Ružu apmetne un kapulauks Jersikas pagastā (Līvānu novads). Natālija Jefimova 1989.-1992. gadā.
  • Smaudžu apmetne un kapulauks Ošupes pagastā (Madonas novads). Ilze Loze 1967. un 1973.-1974. gadā.
  • Spietiņu apmetne un uzkalniņu kapulauks Sēlpils pagastā (Jēkabpils novads). Māris Atgāzis un Jolanta Daiga 1961.-1963. gadā.
  • Tērvetes apmetne "Sprīdīšu parka" teritorijā Tērvetes pagastā (Dobeles novads). Emīlija Brīvkalne 1952. gadā.
  • Strautmaļu apmetne Salas pagastā (Jēkabpils novads). Jānis Graudonis 1961. gadā.
  • Strautnieku apmetne Ķekavas pagastā (Ķekavas novads). Māris Atgāzis 1966. gadā.
  • Upjāņu apmetne Seces pagastā (Aizkraukles novads). Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Vedgu apmetne Jaunsvirlaukas pagastā (Jelgavas novads). Jānis Graudonis 1975.-1977. gadā.
  • Vilmaņu apmetnes un uzkalniņu kapulauks Ūdrīšu pagastā (Krāslavas novads). Ilga Zagorska un Francis Zagorskis 1983.-1987., 1990. gadā.
  • Ziedoņskolas arheoloģiskais komplekss Rundāles pagastā (Bauskas novads). Ilga Zagorska 1998. un 2000. gadā.
  • Zlēku Pabērzkalns un Priednieku apmetne Zlēku pagastā (Ventspils novads). Ēvalds Mugurēvičs 1970. un 1972. gadā.

Pilskalni un ezerpilis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapulauki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Agrāriešu kapulauks Auru pagastā (Dobeles novads). Izrakumi veikti 1959. gadā Jāņa Graudoņa vadībā.
  • Aināru uzkalniņš („Kapukalniņš” pie Altenes pils) Seces pagastā (Aizkraukles novads). Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Anšķinu kapulauks Tērvetes pagastā (Dobeles novads). Māris Atgāzis 1977. gadā.
  • Bērzkalnu kapulauks Gārsenes pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1976. gadā.
  • Beteļu kapulauks Elkšņu pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1977.-1978. gadā.
  • Ciemaldes kapulauks Jaunsvirlaukas pagastā (Jelgavas novads). Jānis Graudonis 1976.-1977. gadā.
  • Dreņģeru-Čunkānu kapulauks Codes pagastā (Bauskas novads). Adolfs Stubavs 1952. gadā, Viktorija Bebre 1982.-1984. un 1985.-1991. gadā, Māris Atgāzis 1994. gadā.
  • Ezerbricu kapulauks Jaunpiebalgas pagastā (Cēsu novads). Elvīra Šnore 1948. gadā, Gunta Toropina 1989. gadā.
  • Kakužēnu kapulauks ("Mīklas kalns") Jaunsvirlaukas pagastā (Jelgavas novads). Jānis Graudonis 1977.-1979. gadā.
  • Kalnabricu kapulauks Vecpiebalgas pagastā (Cēsu novads). Elvīra Šnore 1948. gadā.
  • Kampānu kapulauks Aiviekstes pagastā (Aizkraukles novads). Elvīra Šnore 1965. gadā, Andris Pupiņš 1968. gadā.
  • Katalavas kapulauks Pasienas pagastā (Ludzas novads). Elvīra Šnore 1954. gadā.
  • Ķuncu kapulauks Sēlpils pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1981. gadā.
  • Lazdiņu kapulauks Vaives pagastā (Cēsu novads). Jānis Apals 1972. gadā.
  • Lielrendas akmeņu krāvuma senkapi Rendas pagastā (Kuldīgas novads). Andrejs Vasks 2000. gadā.
  • Melkertu kapulauks Ādažu pagastā (Ādažu novads). Jānis Graudonis 1970. gadā.
  • Mežmalu apmetne Klintaines pagastā (Aizkraukles novads). Ēvalds Mugurēvičs 1963. gadā.
  • Mežotnes centra kapulauks Mežotnes pagastā (Bauskas novads). Māris Atgāzis 1969.-1970. un 1979. gadā.
  • Milzukalniņa kapulauks Pūres pagastā (Tukuma novads). Ēvalds Mugurēvičs 1963. gadā.
  • Misjūnu uzkalniņu kapulauks un apmetne Ūdrīšu pagastā (Krāslavas novads). Tatjana Berga 1983.-1984. gadā.
  • Oglenieku kapulauks Kūku pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1948., 1952. - 1953. gadā.
  • Ošenieku kapulauks Vērgales pagastā (Dienvidkurzemes novads). Andrejs Vasks 1988. gadā un Ingrīda Virse 1989. gadā.
  • Pāķu uzkalniņu kapulauks Staburaga pagastā (Aizkraukles novads). Milda Bresava 1961. gadā.
  • Pasienas kapulauks Pasienas pagastā (Ludzas novads). Elvīra Šnore 1954. gadā.
  • Pastamuižas kapulauks Kokneses pagastā (Aizkraukles novads). Jānis Graudonis un Jānis Apals 1964. gadā.
  • Priedaines kapulauks Klintaines pagastā (Aizkraukles novads). Ēvalds Mugurēvičs 1961. gadā.
  • Puigu kapulauks Ogresgala pagastā (Ogres novads). Ieva Cimermane 1954. gadā.
  • Putru kapulauks Tērvetes pagastā (Dobeles novads). Elvīra Šnore 1955. gadā.
  • Ratulānu uzkalniņš Saukas pagastā (Jēkabpils novads). Elvīra Šnore 1978.-1979. gadā.
  • Zvanītāju uzkalniņš Jēkabpils pilsētā. Elvīra Šnore 1974. gadā.

Avots[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas PSR arheoloģija. — Rīga, 1974. — 374 lpp.
  • Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. — 1200. g. — Rīga, 2001. — 463 lpp.
  • Vasks A., Vaska B., Grāvere R. Latvijas aizvēsture: 8500 g. pr. Kr. — 1200. g. pēc Kr. — Rīga, 1997. — 223 lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]