Videokarte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Videokarte
11127-45 HD3650 1GHM512MBDDR2 PCIE C02.jpg
Savienojas ar

Mātes plati caur:

  • ISA
  • MCA
  • VLB
  • PCI
  • AGP
  • PCI-X
  • PCI Express
  • VGA

Datora monitoru caur:

  • VGA konektors
  • Digital Visual Interface
  • Composite video
  • S-Video
  • Component video
  • HDMI
  • DMS-59
  • DisplayPort

Videokarte (grafikas adapteris) ir datora ierīce, kas ģenerē tekstu vai attēlus attēlošanai datora ekrānā. Videokarte var būt vai nu speciāla paplašināšanas plate, vai arī tās funkcionalitāte var būt iebūvēta pamatplatē. Lai arī lielākajai daļai pasaulē saražoto datoru lieto iebūvētās videokartes, jaudīgākās videokartes ir atsevišķas plates.

Videokarte sastāv no grafiskā procesora (GPU), kas nodrošina attēla ģenerēšanu neatkarīgi no centrālā procesora (iebūvētajām videokartēm GPU funkcionalitāti iebūvē mikroshēmojuma ziemeļu tiltā); videoatmiņas, kur glabājas attēlojamais attēls (3D videokartēm tur var atrasties arī citi dati) un RAMDAC (ciparanalogu pārveidotājs kas secīgi nolasa videoatmiņas attēla apgabalu un pārveido par videosignālu, kuru laiž uz ekrānu), šo funkcionalitāti mūsdienās parasti iebūvē GPU. RAMDAC ir neliela iebūvētā atmiņa, kur glabājas dati par krāsu paleti. Vēl videokartēm ir video BIOS, kur glabājas GPU programmatūra.

Raksturojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izejas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekrāna pieslēgšanai videokartēm ir sekojošas izejas:

  • VGA (SVGA) — analogo ekrānu pieslēgšanai
  • DVI — paredzēts ciparu ekrānu pieslēgšanai, taču lielai daļai ciparu ekrānu joprojām ir tikai analogās ieejas. Šai ligzdai ir arī analogā signāla kontakti, tāpēc tai var pieslēgt arī analogos ekrānus (caur vienkāršu pārveidotāju). Ciparu izejām RAMDAC vietā lieto TMDS raidītājus. Tiem, atšķirībā no RAMDAC, ir definēts maksimālais datu pārraides ātrums, tāpēc lielākiem ekrāniem var vajadzēt vairākus kabeļus. Parastajai DVI-I ligzdai ir 2 digitālie un viens analogais kanāls. Analogais nodrošina tieši to pašu ko VGA, viens digitālais kanāls var nodrošināt līdz 2mpix (1920x1080 vai 1200x1600) pie 60Hz kadru frekvences. Augstākām izšķirtspējām vai kadru frekvencēm vajag 2 kanālus.
    • DVI-I - gan analogie, gan digitālie signāli, visizplatītākais
    • DVI-D - tikai digitālie signāli, dažām jaunākajām videokartēm (2013) otrā DVI ligzda ir šāda
    • DVI-A - tikai analogais signāls, ļoti reti sastopama.
  • S-Video vai kompozītā — televizora vai līdzīgas iekārtas pieslēgšanai.
  • Iespējamas arī citu veidu izejas (komponentu video (RGB), HDMI, Display port, Mini Displayport).

Videokaršu iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tipiska lētā gala AGP videokarte ar VGA izeju un pasīvo dzesēšanu. Lielās mikroshēmas tālākajā galā gar malām ir videoatmiņa, zem melnā radiatora atrodas GPU.

Videokaršu iedalījums pēc pamatplates savienojuma interfeisa:

  • PCI — sprauž PCI slotā. Tās bija viens no pirmajiem plaši lietotajiem PCI pielietojumiem. Pēc mūsdienu standartiem PCI slotiem ir pārāk maza datu caurlaidība. Tādas videokartes var iespraust vairākas un to dažreiz lieto lai datoram pieslēgtu lielāku daudzumu ekrānu. Mūsdienās videokartes ar PCI slotiem vairs netiek ražotas un plašākā tirdzniecībā vairs nav nopērkamas.
  • AGP — sprauž AGP slotā. AGP slotu izveidoja tāpēc, ka PCI bija pārāk maza datu caurlaidība. Komunikācijas no videokartes uz datoru ir tikpar ātras kā PCI videokartēm (bet tam nav lielas nozīmes), pretējā virzienā ir ievērojami lielāki ātrumi. Arī AGP videokaršu standarts ir jau krietni novecojis un, lai gan tirdzniecībā vēl ir piejama neliela šo videokaršu izvēle, tomēr ražotas tās vairs netiek.
  • PCI-Express — jaunākais standarts, sprauž PCI-Express slotā. PCI-Express standarts lieto vairākas neatkarīgas virknes komunikāciju līnijas. Videokartēm parasti lieto 16x slotu, kur ir pieejamas 16 līnijas. Šeit, tāpat kā PCI, komunikācijas abos virzienos ir simetriskas. PCI-Express 16x ir 2 reizes ātrāks nekā AGP 8x (ātrākais AGP standarts), bet tam pagaidām nav lielas nozīmes jo mūsdienu datoros šaurā vieta lielākoties ir vai nu pašā videokartē, vai arī centrālajā procesorā. Dažreiz lieto PCI-Express 1x (vai 4x) videokartes, kas ir nedaudz ātrākas kā PCI, bet lēnākas kā AGP 8x vai PCI-ex 16x. Tās arī lieto lai pieslēgtu vairākus ekrānus.
    • expresscard - portatīvajiem datoriem. Savienojuma caurlaidība tāda pati kā pci-express 1x.
  • ISA — ļoti lēns pēc mūsdienu standartiem, bija par lēnu šiem mērķiem jau 20. gadsimta 80. gadu vidū. Simetriska, universāla datora maģistrāle. ISA videokartēm mūsdienās ir tikai vēsturiska nozīme.
  • MCA — IBM standarts, kas kādu laiku eksistēja ap 1990. gadu, nesavietojams ar agrākajām pamatplatēm. MCA videokartēm mūsdienās ir tikai vēsturiska nozīme.
  • EISA — izstrādāts kā alternatīva MCA. EISA videokartēm mūsdienās ir tikai vēsturiska nozīme.
  • VESA — izstrādāts kā paplašinājums ISA standartam.

Jaunākajām 3D videokartēm ir relatīvi liels elektrības patēriņš. Jaudīgākie eksemplāri mēdz patērēt vairāk elektrības nekā viduvējas jaudas dators kopā. AGP slots var piegādāt līdz 42W un PCI-Express slots — līdz 150W, taču jaudīgākās videokartes patērē vairāk, tāpēc tās ar atsevišķu vadu pieslēdz tieši pie barošanas bloka.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]