Vidzeme

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Latvijas novadu. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Vidzeme (ciems).
Vidzeme
Vidzeme LocMap.png
Vidzemes ģerbonis
Ģerbonis
Republikas pilsētas: Rīga, Jūrmala, Valmiera
Mājaslapa: www.vidzeme.lv

Vidzeme ir viens no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. No Latgales to atdala Pededzes un Aiviekstes upes, no Sēlijas un Zemgales - Daugava, bet ziemeļos tā robežas ar Igaunijas Republiku. Mūsdienu Vidzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Rīgas bīskapijas dibināšanas 1201. gadā.

Nosaukuma izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes vārds kā latviešu valodā lietots apzīmējums savai zemei radies jau pirms Livonijas konfederācijas sabrukuma 16. gadsimtā. Pirmo reizi rakstītajos avotos Vidzemes vārds sastopams 17. gadsimtā, kad latviešu, līvu un igauņu apdzīvotās Pārdaugavas hercogistes teritoriju sadalīja Zviedrija un Polija-Lietuva. Pauls Einhorns 1649. gadā savā darbā "Historia Lettica" ("Latviešu vēsture") lietojis nosaukumu Weddu-Semm, pēc viņa arī Georgs Elgers savukārt 1683. gadā izdotajā poļu-latīņu-latviešu vārdnīcā nosaukumu Wyddu Zemme lietojis kā sinonīmu vārdam "latwaeszu zemme". Nīcas un Bārtas mācītājs Jānis Langijs latviešu-vācu vārdnīcā 1685. gadā to nosaucis par Widda-semme. Visi minētie autori ir dzīvojuši Kurzemē vai Sēlijā, tādēļ nosaukums "Vidus zeme" liecina, ka to lietojuši latviski runājoši kaimiņu zemju iedzīvotāji. Viņi šo zemi uzskatījuši par vietu, kas atradusies lielāka reģiona (t.i. Livonijas konfederācijas) centrā vai arī par vietu, no kuras ir izceļojuši viņu priekšteči. Iespējams arī, ka nosaukums "Vidus zeme" kā latgaļu apdzīvotā teritorija ir sākotnēji lietots kā pretstats "Malas zemei" pie jūras, proti, līvu apdzīvotajai teritorijai.

Teritorija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas Republikas Saeimā 2008.gada 18.decembrī pieņemtā "LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" Vidzemes kultūrvēsturiskajā teritorijā atrodas trīs republikas pilsētas - Rīga, Jūrmala un Valmiera un šādi novadi:

Vidzemes novads (dzeltenā krāsā) un pilsētas mūsdienās.

Aizkraukles pagasts, Aizkraukles pilsēta.

  • Alojas novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Alojas pilsēta ar lauku teritoriju, Braslavas pagasts, Brīvzemnieku pagasts, Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju.

Alsviķu pagasts, Alūksnes pilsēta, Annas pagasts, Ilzenes pagasts, Jaunalūksnes pagasts, Jaunannas pagasts, Jaunlaicenes pagasts, Kalncempju pagasts, Liepnas pagasts, Malienas pagasts, Mālupes pagasts, Mārkalnes pagasts, Pededzes pagasts, Veclaicenes pagasts, Zeltiņu pagasts, Ziemera pagasts.

  • Amatas novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Amatas pagasts, Drabešu pagasts, Nītaures pagasts, Skujenes pagasts, Zaubes pagasts.

  • Apes novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Gaujienas pagasts, Trapenes pagasts, Virešu pagasts.

Salas pagasts, Babītes pagasts.

Brenguļu pagasts, Kauguru pagasts, Trikātas pagasts.

Burtnieku pagasts, Ēveles pagasts, Matīšu pagasts, Rencēnu pagasts, Valmieras pagasts, Vecates pagasts.

  • Cēsu novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Cēsu pilsēta, Vaives pagasts.

  • Ērgļu novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Ērgļu pagasts, Jumurdas pagasts, Sausnējas pagasts.

Beļavas pagasts, Daukstu pagasts, Druvienas pagasts, Galgauskas pagasts, Gulbenes pilsēta, Jaungulbenes pagasts, Lejasciema pagasts, Litenes pagasts, Lizuma pagasts, Līgo pagasts, Rankas pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts, Tirzas pagasts.

Inčukalna pagasts, Vangažu pilsēta.

Jaunpiebalgas pagasts, Zosēnu pagasts.

Bebru pagasts, Iršu pagasts, Kokneses pagasts.

Krimuldas pagasts, Lēdurgas pagasts.

  • Ķeguma novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju, Rembates pagasts, Birzgales pagasts.

Baložu pilsēta, Daugmales pagasts, Ķekavas pagasts.

Jumpravas pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju.

Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta.

Katvaru pagasts, Limbažu pagasts, Limbažu pilsēta, Pāles pagasts, Skultes pagasts, Umurgas pagasts, Vidrižu pagasts, Viļķenes pagasts.

Indrānu pagasts, Lubānas pilsēta.

  • Madonas novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Aronas pagasts, Barkavas pagasts, Bērzaunes pagasts, Dzelzavas pagasts, Kalsnavas pagasts, Lazdonas pagasts, Liezēres pagasts, Ļaudonas pagasts, Madonas pilsēta, Mārcienas pagasts, Mētrienas pagasts, Ošupes pagasts, Praulienas pagasts, Sarkaņu pagasts, Vestienas pagasts.

Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts, Skaņkalnes pagasts.

Ķoņu pagasts, Naukšēnu pagasts.

  • Ogres novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Krapes pagasts, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts.

  • Olaines novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Olaines pagasts, Olaines pilsēta.

Raiskuma pagasts, Stalbes pagasts, Straupes pagasts.

Aiviekstes pagasts, Klintaines pagasts, Pļaviņu pilsēta, Vietalvas pagasts.

Liepas pagasts, Mārsnēnu pagasts, Priekuļu pagasts, Veselavas pagasts.

  • Raunas novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Drustu pagasts, Raunas pagasts.

Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Rūjienas pilsēta, Vilpulkas pagasts.

Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju, Liepupes pagasts, Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju.

Allažu pagasts, Mores pagasts, Siguldas pagasts, Siguldas pilsēta.

Bilskas pagasts, Blomes pagasts, Brantu pagasts, Grundzāles pagasts, Launkalnes pagasts, Palsmanes pagasts, Smiltenes pagasts, Smiltenes pilsēta, Variņu pagasts.

Jērcēnu pagasts, Plāņu pagasts, Sedas pilsēta ar lauku teritoriju, Strenču pilsēta.

  • Valkas novads, ko veido šādas agrākās teritoriālās vienības:

Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Valkas pilsēta, Vijciema pagasts, Zvārtavas pagasts.

Bērzaines pagasts, Dikļu pagasts, Kocēnu pagasts, Vaidavas pagasts, Zilākalna pagasts.

Dzērbenes pagasts, Inešu pagasts, Kaives pagasts, Taurenes pagasts, Vecpiebalgas pagasts.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzeme pirms krusta kariem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējās Vidzemes teritoriju pirms Ziemeļu krusta kariem apdzīvoja līvi (gar Baltijas jūras piekrasti, Gaujas un Daugavas lejtecē), latgaļi (starp Daugavu (dienvidos), līvu (rietumos), igauņu (ziemeļos) un kriviču (austrumos) apdzīvotajām zemēm), kā arī vendi (Cēsu apkārtnē). 1. g.t. pirmajā pusē Daugavas labo krastu Austrumvidzemē apdzīvojuši arī sēļi, bet sākot ar 6.-7. gs. viņus pakāpeniski atspieduši un asimilējuši latgaļi.[1] Agrāk Daugavas un Gaujas lejtecē dzīvojuši arī zemgaļi, kurus no to dzīvesvietām izspieduši līvi ar to sabiedrotajiem vikingiem.[nepieciešama atsauce] Gar vēlāko Vidzemes robežu gāja vikingu Daugavas "ceļš no varjagiem uz grieķiem", kas veda no "Rīgas vietas" (latīņu: locus Rige) cauri Zemgales ostai (latīņu: portus Semigalliae) uz Koknesi, Jersiku un Krāslavu. Gaujas ūdensceļš caur Turaidu, Vendeni un Valmieru veda uz Pleskavu un Novgorodu.

13. gadsimta sākumā Vidzemē bija šādas līvu zemes:

un šādas latgaļu zemes:

Vidzemes pakļaušana un kristīšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzeme bija pirmais no Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem, kuru pakļāva krusta karu laikā. Vispirms tika izveidota Livonijas bīskapija zemēs, kurās dzīvoja Daugavas līvi. Livonijas bīskaps Alberts 1201. gadā nodibināja Rīgu, kas kļuva par krusta karu gaveno bāzi Baltijas zemēs. Tajā laikā Bartolomejs Anglis (Anglicus) enciklopēdijā “De proprietatibus rerum” (lib. XV) ap 1240. gadu sniedza šādu Livonijas aprakstu: "Livonija ir Skītijas province, ko okeāna jūra šķir no Vācijas; līvi pielūdz vairākus dievus un ziedo viņiem, lai ar zīmēm izlūgtos viņu lēmumu; savus miroņus viņi sadedzina uz sārta kopā ar vergiem, kalponēm, lopiem un citām lietām, ticēdami ka jaunā laimīgākā tēvzemē tās noderēs viņu nelaiķa kungam; tagad šī zeme līdz ar citiem tai pakļautiem vai pievienotiem novadiem ar Dieva žēlastību un vācu varu ir atbrīvota no šīs māņticības". 1209. gadā bīskapa Alberta vadībā krustnešu karaspēks devās karagājienā uz Jersiku, ieņēma Jersikas pili un saņēma gūstā ķēniņa Visvalža sievu. Visvaldis kļuva par bīskapa vasali un saņēma daļu no savas valsts atpakaļ kā lēni, bet daļu ieguva bīskaps. 1224. gadā starp zobenbrāļiem un Rīgas bīskapu tika sadalītas karos ar igauņiem novājinātā Tālavas valsts.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūrisma objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

To raksturo izteiksmīgi dabas objekti: Gauja — garākā Latvijas upe (460 km), Gaiziņš — Latvijas augstākais kalns (311,6m virs j.līm.), Gūtmaņala — Latvijas lielākā ala (500 m³, 10 m augsta, 12 m plata, 18,8 m dziļa). Vidzemē Baltijas jūras piekrastes ainavu bagātina smilšakmens klintis Mantiņos, akmeņaini līcīši Vitrupē un smilšainās Jūrmalas un Saulkrastu pludmales.

Iekšzemē ūdens tūristus vilina līkumotā Gauja. Pārgājieniem vienatnē vai kopā ar ģimeni ļoti piemērota ir Gaujas senleja. Ievērojams dabas tūrisma objekts ir Gaujas nacionālais parks, kas bija pirmais nacionālais parks Latvijā. Senlatviešu pilskalni, viduslaiku pilis, smilšakmens alas, skulptūru dārzs ir atrodami gleznainajos pakalnos pie Gaujas upes. Iespaidīgā dižliepa atgādinās par romantisko Turaidas Rozes leģendu. Sportiska dzīvesveida piekritējiem patiks daudzās labiekārtotās slēpošanas trases, bobsleja un kamaniņu trase, kas atrodamas Siguldā.

Amatas upes krasti pārsteigs ar daudziem smilšakmens klinšu atsegumiem - Zvārtes iezis Amatas senielejā ir viens no augstākajiem smilšakmens atsegumiem Latvijā. Ērgļu (Ērģeļu) klintis ir varenākās klintis Gaujas krastā. Senās Hanzas savienības pilsētas Valmiera, Cēsis un Limbaži piedāvā apskatīt bagātīgo arhitektūras un kultūras pieminekļu klāstu. Cēsu Livonijas Ordeņa viduslaiku pilsdrupās notiek gadskārtēji klasiskās mūzikas festivāli.

Āraišu ezerpils rekonstrukcija aicina iejusties 9. gadsimta gaisotnē, savukārt Valmiera regulāri aicina interesentus uz savu roka festivālu, kurā piedalās gan vietējie, gan ārzemju mūziķi. Vienīgais Latvijas šaursliežu bānītis dzelzceļa līnijā Gulbene-Alūksne ir unikāls, joprojām funkcionāls tehniskās vēstures piemineklis.

Vienkoču parks atrodas Līgatnes upes krastā un piemērots jaukām pastaigām ģimenēm ar bērniem.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]