Vidzemes guberņa

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Livländisches Gouvernement
Liivimaa kubermang
Лифляндская губерния
Vidzemes guberņa
Zviedru Vidzeme
1721 (1796) – 1918 Zviedru Vidzeme

Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. of autonoma teritorija

Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās.

Location of autonoma teritorija
Trīs Baltijas guberņas (ap 1895)
Pārvaldes centrs Rīga
Valoda(s) Vācu, krievu, latviešu, igauņu
Reliģija Luterānisms
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Iekarota Zviedru Vidzeme
 - Dibināta 1721 (1796)
 - Lielais Ziemeļu karš
 - Pirmais Pasaules karš
 - Likvidēta 1918
 - Pēc Brestļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta Apvienotā Baltijas hercogiste
Platība
 - 45515 45 515 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1714.g. 217 723 
 - 1785. g. 507 150 
 - 1846—1847. g. 777 183 
 - 1905. g. 1 399 000 
     Blīvums 30,7 /km²  (79,6 /mi²)

Vidzemes guberņa bija autonoma administratīva vienība Krievijas impērijas sastāvā, kurā ietilpa Latvijas kultūrvēsturiskais Vidzemes novads, Igaunijas dienviddaļa un Sāmsala. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments – Vidzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā.

1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja Igaunijas guberņai, bet latviešu apdzīvotos Vitebskas guberņas apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.[1]

Izveide[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas impērijas sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no Zviedrijas un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb Zviedru Vidzeme, vēl agrāk – Pārdaugavas hercogiste vai Līvzeme. Tajā ietilpa Rīgas, Cēsu, Pērnavas un Tērbatas apriņķi, kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs.

Rīgas guberņa (1713-1783)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais raksts:Rīgas guberņa

1710. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā krievu karaspēks iekaroja Rīgu un vēl pirms kara beigām 28.07.1713. tika izveidota Rīgas guberņa (vācu: Rigaer Gouvernement, krievu: Рижская губерния), kas Lielā Ziemeļu kara laikā sastāvēja no divām daļām – Rīgas provinces un Smoļenskas provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas. 1783. gadā guberņai pievienoja Slokas novadu (tagadējās Jūrmalas teritoriju). Krievijas ķeizariene Katrīna II 03.07.1783. izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota Rīgas vietniecība.

Rīgas vietniecība (1783-1796)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenais raksts: Rīgas vietniecība

Rēveles un Rīgas vietniecību karte (1783).

Rīgas vietniecība (vācu: Rigasche Statthalterschaft, krievu: Рижское наместничество) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 28.11.1796., pārdēvējot to par Vidzemes guberņu.

Vidzemes guberņa (1796-1918)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemes guberņa (vācu: Livländisches Gouvernement, krievu: Лифляндская губерния) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, landtāgs, bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti pagastos un muižās.

1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu Igaunijas guberņai. Pirmais Latgales latviešu kongress 1917. gada 26. - 27. aprīlī (9.-10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto Vitebskas guberņas apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un to pievienošanu Vidzemes guberņai.

Brestļitovskas miera līguma nosacījumu rezultātā Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta Apvienotā Baltijas hercogiste.

Robežas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igaunijas guberņa ziemeļos, Pleskavas guberņa austrumos, Vitebskas guberņa dienvidaustrumos, Kurzemes guberņa dienvidos, Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis rietumos.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1783. gada teritoriāli administratīvās reformas Vidzeme tika sadalīta deviņos apriņķos [2]:

apriņķa pilsēta Rīga (Riga), pilsētas Daugavgrīva (Dünamünde) un Sloka (Schlock), 25 draudžu novadi: Skulte (St. Matthäi), Allaži (Allasch), Aizkraukle (Ascheraden), Krimulda-Pēterupe (Kremon-St. Peters Capelle), Dole (Dahlen), Daugavgrīva (Dünamünde), Jumprava (Jungfernhof), Jaunpils (Jürgensburg), Koknese (Kokenhusen), Mālpils (Lemburg), Lielvārde (Lennewarden), Lēdurga-Turaida (Loddiger-Treiden), Nītaure (Nitau), Ādaži-Carnikava (Neuermühlen-Zarnikau), Ropaži (Rodenpois), Sloka (Schlok), Sigulda (Segewold), Madliena (Sissegal), Suntaži (Sunzel), Akmeņsala (Steinholm), Ikšķile-Salaspils (Uexküll-Kircholm).

Vidzemes guberņas karte 1820. gadā.

apriņķa pilsēta Cēsis (Wenden), 16 draudžu novadi: Āraiši (Arrasch), Bērzaune (Bersohn), Kalsnava-Vietalva (Kalzenau), Ērgļi-Ogre (Erla-Ogershof), Lazdona (Lasdohn), Ļaudona (Laudohn), Liepmuiža-Vestiena (Linden-Festen), Liezere (Löser), Lubāna (Luban), Vecpiebalga (Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof), Jaunpiebalga (Neuhof, Pebalg-Neuhof), Rauna (Ronneburg), Skujene (Schujen), Dzērbene-Drusti (Serben-Drostenhof), Cesvaine (Seswegen), Cēsis (Wenden)

apriņķa pilsēta Valmiera (Wolmar), pilsēta Limbaži (Lemsal), 13 draudžu novadi: Aloja (Allendorf), Burtnieki (Burtneck), Dikļi (Dikkeln), Limbaži (Lemsal), Matīši (Matthäi), Rubene (Pappendorf), Liepupe (Pernigel), Straupe (Roop), Rūjiena (Rujen), Salacgrīva (Salis), Mazsalaca, (Salisburg), Umurga (Ubbenorm), Valmiera (Wolmar).

apriņķa pilsēta Valka/Valga (Walk), 11 draudžu novadi: Gaujiena (Adsel), Ērģeme (Ermes), Lugaži (Luhde), Alūksne (Marienburg), Apekalns (Oppekaln), Palsmane-Aumeisteri (Palzmar-Serbigal), Gulbene (Schwanenburg), Smiltene (Smilten), Tirza-Velēna (Tirzen-Wellan), Trikāta (Trikaten), Ēvele (Wolfahrt).

apriņķa pilsēta Verava (Werro/Võru), 8 draudžu novadi (kihelkond): Urvaste (Antsla) (Urbs (Anzen)), Kanepi (Cannapäh), Karula (Carolen), Hargla (Harjel), Vastselīna (Neuhausen), Pelva (Pölwe), Räpina (Rappin), Rõuge (Rauge).

apriņķa pilsēta Tērbata (Dorpat/Tartu), 16 draudžu novadi (kihelkond): Palamuse (Bartholomäi), Tartu (Dorpat), Äksi (Ecks), Kambja (Kamby), Puhja (Kawelecht), Kodavere (Kotfer), Laiuse (Lais), Maarja-Magdaleena (Marien-Magdalenen) , Nõo (Nüggen), Otepē (Odempäh/Otepää), Rannu (Randen), Rõngu (Ringen), Kursi (Talkhof), Sangaste (Theal-Fölk, Sagnitz), Torma (Torma), Võnnu (Wenden).

apriņķa pilsēta Vīlande (Fellin/Viljandi), 8 draudžu novadi (kihelkond): Viljandi-Kõpu (Fellin-Köppo), Helme (Helmet), Suure-Jaani (Groß St. Johannis), Kolga-Jaani (Klein St. Johannis), Põltsamaa (Oberpahlen), Paistu (Paistel), Pilistvere (Pillistfer), Tarvastu (Tarwast).

apriņķa pilsēta Pērnava (Pernau/Pärnu), 13 draudžu novadi (kihelkond): Audru (Audern), Vändra (Fennern), Häädemeeste (Gudmannsbach), Halliste (Hallist), Pärnu-Jaagupi (St. Jacobi), Karksi (Karkus), Mihkli (St. Michaelis), Pärnu (Pernau-St. Elisabeth), Saarde (Saara), Tõstamaa (Testama), Tori (Torgel).

  • Sāmsalas apriņķis (Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд) —

apriņķa pilsēta Kuresāre (Arenburg/Kuressaare), 16 draudžu novadi (kihelkond).

Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712–1917)[3][izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829).

Rīgas gubernatori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džordžs Brauns - Livonijas ģenerālgubernators (1762–1792).

Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Aizvēsturiskās kultūras
Akmens laikmeta apmetnes Latvijā
Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā
Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā
Senlatvijas valstis un zemes
Kuršu zemes, Līvu zemes, Jersikas valsts
Zemgaļu valsts, Kokneses valsts
Sēļu zemes, Tālavas un Atzeles valstis
Livonijas krusta kari
Terra Mariana
Livonijas konfederācija
Kurzemes bīskapija, Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis
Zemgales bīskapija
Sēlijas bīskapija
Livonijas karš
Livonijas karaliste
Ārvalstu atkarībā
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Piltenes apgabals
Pārdaugavas hercogiste, Zviedru Vidzeme, Inflantijas vaivadija
Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņa, Vitebskas guberņa
Modernās Latvijas izveide
Jaunlatvieši, Jaunā strāva
1905. gada revolūcija
Oberosts, Latviešu strēlnieki
Latvijas brīvības cīņas
Apvienotā Baltijas hercogiste, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika
Latvijas Republika (1918-1940)
Latvijas okupācija (1940), Latvijas okupācija 1941-1945
Latvijas PSR
Latvijas Tautas fronte
Dziesmotā revolūcija
Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
Latvijas Republika (no 1990)
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija 1 299 365 iedzīvotāji. Apriņķos bija bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs: [4]

Apriņķis latvieši igauņi vācieši krievi ebreji poļi lietuvieši
Rīgas apriņķis 58,2% 1,1% 18,2% 11,9% 4,7% 3,5% 1,6%
Cēsu apriņķis 94,4% ... 3,5% 1,0% ... ... ...
Valmieras apriņķis 93,3% 3,2% 2,0% ... ... ... ...
Valkas apriņķis 87,9% 7,2% 2,1% 1,3% 1,1% ... ...
Veravas apriņķis 3,5% 92,7% 2,0% 1,4% ... ... ...
Pērnavas apriņķis ... 94,0% 3,7% 1,1% ... ... ...
Vīlandes apriņķis ... 97,1% 1,8% ... ... ... ...
Sāmsalas apriņķis ... 95,5% 2,6% ... ... ... ...
Tērbatas apriņķis ... 86,8% 4,4% 7,2% ... ... ...
Vidzemes guberņā kopā 43,4% 39,9% 7,6% 5,2% 1,8% 1,2% ...
Kopskaits 563 829 518 594 98 573 68 124 23 728 15 132 6 594

Vidzemes guberņas latviešu apriņķos 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums:

  • Rīgas apriņķī - 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši;
  • Cēsu apriņķī - 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši;
  • Valmieras apriņķī - 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši;
  • Valkas apriņķī - 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši.

Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija 753 730, bet latviešu īpatsvars tajā - 74,1%.

Izglītības iestādes (1890)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes [5]:

  • Tērbatas (Jurjevas) universitāte ar 2095 studentiem,
  • Rīgas Politehniskā augstskola ar 1025 studentiem,
  • Tērbatas Veterinārais institūts ar 290 studentiem,
  • Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem,
  • Rīgas Garīgais seminārs ar 145 studējošajiem,
  • 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas,
  • 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem,
  • 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem,
  • 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem,
  • 48 apriņķa skolas,
  • 222 privātās skolas,
  • 140 evanģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas,
  • 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas,
  • 6 ebreju skolas,
  • 6 svētdienas skolas,
  • 3 kurlmēmo skolas.

Pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Zviedru Vidzeme
Vidzemes guberņa
17211918
Pēc:
Latvijas Republika
Pirms:
Inflantijas vaivadija
Vitebskas guberņas
Latgales daļa

17721917
Pēc:
Latvijas Republika
Pirms:
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Piltenes apgabals
Kurzemes guberņa
17951918
Pēc:
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Latvijas Republika