Viendienīšu kārta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viendienīšu kārta
Ephemeroptera (Hyatt & Arms, 1890)
Parastā viendienīte (Ephemera vulgata)
Parastā viendienīte (Ephemera vulgata)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase Spārneņi (Pterygota)
Infraklase Senspārņi (Paleoptera)
Virskārta Viendienīšu virskārta (Ephemeropteroidea)
Kārta Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)
Iedalījums

Viendienītes ir kukaiņi, kas pieder pie viendienīšu kārtas (Ephemeroptera) spārneņu apakšklases (Pterygota). Viendienītes dzīvo no dažām minūtēm vai stundām līdz 10 dienām, tomēr visbiežāk vienu dienu, no kā arī cēlies nosaukums. Viendienīšu kāpuri, kas dzīvo ūdenī, ir ļoti jūtīgi pret piesārņojumu. Ja ūdenī var atrast viendienītes, tas nozīmē, ka ūdens ir tīrs[1].

Pasaulē ir apmēram 2500 viendienīšu sugu[2]. Latvijā līdz šim konstatētas 49 viendienīšu sugas[3], kas pieder 11 viendienīšu dzimtām[4]. Vairogviendienīte (Prosopistoma foliaceum) ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā[5].

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ephemeroptera01.jpg

Viendienīšu kārtas kukaiņi ir sīki līdz vidēji lieli kukaiņi, ķermeņa garums 5 - 30 mm. Ķermenis ir trausls, maz hitinizēts. Pieaugušie īpatņi barību neuzņem, tāpēc mutes orgāni ir reducējušies[5]. Viendienītēm ir četri spārni, to priekšspārni ir daudz lielāki nekā pakaļspārni, kuru vairākām sugām vispār nav. Viendienītēm ir raksturīgas divas vai trīs pavedienveida cerkas vēdera galā, tādas ir arī kāpuriem).

Viendienīšu attīstība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viendienītes ir ūdens kukaiņi, to kāpuri dzīvo tikai tīrā ūdenī, galvenokārt tekošā. Uzreiz pēc pārošanās viendienītes uz ūdens virsmas izdēj olas, kuras nogrimst. No olām izšķiļas kāpuri, kas dzīvo un attīstās ūdenī, tie ir līdzīgi pieaugušām viendienītēm, tikai tiem nav spārnu[4]. Kāpura jeb nimfas stadija ir visilgākā, tā ilgst apmēram 1 gadu vai 2 gadus, vai ilgāk[6], toties pieaugušu kukaiņu dzīves ilgums ir ļoti īss. Dažas minūtes vai dienas. Kāpuri dzīvo zem akmeņiem un pārtiek no detrīta (organiskas vai daļēji mineralizētas organismu atliekas ūdenī, kas veidojas, sadaloties atmirušajiem augiem, dzīvniekiem un to izdalījumiem) vai uz akmeņiem augošām aļģēm. Viendienīšu kāpuri ir vieni no parastākajiem ūdenstilpju iemītniekiem, un tiem ir liela nozīme zivju barībā.

No citiem kukaiņiem viendienītes krasi atšķiras ar to, ka tām ir divas spārnotas attīstības stadijas. Kad kukainis pilnībā attīstās, tad tas uzpeld ūdens virspusē un, nomainot ādu, pārvēršas lidotspējīgā, bet nepilnīgi nobriedušā pieaugušā kukainī jeb subimago[4]: tā spārni ir dūmakaini, nevis pilnīgi caurspīdīgi, spārnu trahejas neskaidras, tas vēl nav gatavs pāroties. Šī stadija ilgst 48 stundas vai dažās minūtes atkarībā no viendienīšu sugas[6]. Pēc ādas maiņas no subimago iznāk pilnīgi pieaudzis kukainis jeb imago.

Viendienītes uzturas pie dažādiem ūdeņiem, kur siltos vakaros var novērot viņu raksturīgās vertikālās kustības. Viendienītes ceļas uz augšu un tad planē lejup.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Viendienīšu kārta