Viesītes šaursliežu dzelzceļš

Sēlijas šaursliežu dzelzceļu tīkls (1925).

Sēlijas šaursliežu dzelzceļu tīkls (1935).

Vilciena sastāvs ilgus gadus atradās ielas malā (tagad Muzejā "Sēlija").

Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls bija Latvijas lielākais 600 mm sliežu platuma dzelzceļu tīkls, kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam, kad tas tika slēgts un nojaukts. Dzelzceļš savienoja lielākās Sēlijas pilsētas un vairākus ciemus: Neretu, Viesīti, Daudzevu, Jēkabpili, Aknīsti un citus. Maksimālais dzelzceļa kopgarums tā pastāvēšanas laikā bija 280 km.

Vēsture

Dzelzceļa līnijas būvēja vācu armija un vietējie iedzīvotāji no 1915. līdz 1916. gadam, lai apgādātu gar Daugavu izvietoto fronti. 1916. gadā tika uzbūvēta 100 km gara līnija no Skapišķiem (Lietuva) caur Viesīti līdz Aldaunei (Kažiem). Vēlāk tika uzbūvēta 120 km gara līnija no Pasmalves (Lietuva) caur Eglaini līdz Siliņiem, kur tā savienojās ar līniju Skapišķi—Aldaune. Tajā pašā gadā tika uzbūvētas līnijas Rokišķi—Aknīste—Geidāni (50 km) un Ābeļi—Subate—Kaldabruņa (30 km). Abas līnijas savienojās Kaldabruņā, kur tika uzcelts dzelzceļa apgriešanās trijstūris. Ar dzelzceļu tika savienotas arī Bebrene un Dviete, kā arī Zasa un Vandāni (šīs līnijas tika demontētas 1925.—1927. gados). 1916. gada otrajā pusē tika uzbūvēta līnija Viesīte—Daudzeva, netālu no Daudzevas Ķeikānos tika uzbūvēts atzars līdz Seces ciemam.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām dažas līnijas tika demontētas, bet līniju lielākā daļa tika iekļauta Latvijas Valsts dzelzceļu tīklā un vēlāk tika izmantota pasažieru un kravu pārvadājumiem. 1920.—1930. gados darbojās šādas līnijas: Jēkabpils—Nereta, Siliņi—Aknīste, Viesīte—Daudzeva un 31 km garš atzars no Siliņiem līdz Elkšņiem, kuru uzbūvēja 1932. gadā mežsaimniecības vajadzībām. 1936. gadā uzsāka savu darbu Viesītes arodskola, kura sagatavoja kvalificētus speciālistus. 1930. gadu vidū pa dzelzceļu kursēja kopumā 67 pasažieru vagoni, dienesta motordrezīnas, nelieli sniega tīrītāji un Ml sērijas tvaika lokomotīves.

Seni attēli un vilcienu saraksti

Viesītes dzelzceļa depo darbinieki (ap 1930).

Vārnavas stacija (pēc 1945).

• 
  Neretas dzelzceļa stacija ar "mazbānīti".
• 
  Eķengrāfes pietura 1918. gadā.
• 
  Vilcienu saraksts līnijā Daudzeva—Viesīte 1940. gada vasarā.
• 
  Vilcienu saraksts maršrutā Jēkabpils—Viesīte—Nereta 1940. gada vasarā.
• 
  Vilcienu saraksts maršrutā Jēkabpils—Aknīste 1940. gada vasarā.

Līnijas

Jēkabpils—Nereta

Līnija Jēkabpils—Nereta bija daļa no līnijas Skapišķi—Viesīte—Aldaune (Kaži), kura tika pagarināta 1920. gadā līdz Jēkabpilij. 20. gadu sākumā šajā līnijā bija 13 stacijas un pieturas punkti Latvijas pusē: Jēkabpils, Kaži, Radiņi, Siliņi, Birži, Zaķi, Jodeļi, Eķengrāve, Rimšāni, Lone, Rempi, Nereta, Altone, Suvainišķi (Lietuva).

Pasažieru pārvadājumus šajā līnijā uzsāka jau 1919. gadā starp Suveiniškiem (Suvainišķiem) un Kažiem. Kopš 1921. gada pasažieru vilcieni kursēja līdz Neretai. Sliežu ceļi starp Neretu un Suvainišķiem tika nojaukti 1952. gadā. 1961. gadā tika slēgti posmi Jēkabpils—Siliņi un Nereta—Lone, bet 1964. gadā demontēja sliežu ceļus starp Loni un Viesīti. Posms Viesīte—Siliņi tika nojaukts 1972. gadā, kad šaursliežu dzelzceļš tika pilnībā slēgts.

Siliņi—Aknīste

Līnijas Siliņi—Aknīste pamatā bija līnijas Pasmalve (Lietuva)—Eglaine—Geidāni—Siliņi un Roķiški—Aknīste—Geidāni. Pēc 1923. gada posmi no Eglaines līdz Geidāniem un no Roķiškiem līdz Aknīstei tika slēgti. Līnija Aknīste—Geidāni—Siliņi pastāvēja līdz 1964. gadam, kad tika slēgts posms Aknīste—Zasa, bet, spriežot pēc Latvijas dzelzceļa kartes, kustība posmā Geidāni—Aknīste nenotika jau 1962. gadā.

Daudzeva—Viesīte

Līnija Daudzeva—Viesīte pastāvēja līdz 1972. gadam un bija viena no vissvarīgākajām mezgla līnijām, jo Daudzevā tā savienojās ar platsliežu dzelzceļu Jelgava—Krustpils. 20. gadu sākumā šajā līnijā bija 6 stacijas un pieturas punkti: Eķengrāve, Baznīckrogs, Vilciņi, Sunākste, Andžāni, Daudzeva. 1956. gadā no izmaiņas punkta Andžāni tika uzbūvēts atzars līdz Seces stacijai cukurbiešu transportēšanai. 1966. gadā tas tika likvidēts. Pēdējais vilciens no Viesītes uz Daudzevu devās ceļā 1972. gada 31. augustā.

• 
  Dzelzceļa mezgls 1920. gados
• 
  Dzelzceļa mezgls 1950. gadā
• 
  Dzelzceļa mezgls 1962. gadā

Lielākās stacijas

Viesīte

Viesītes dzelzceļa stacija (pirms 1940).

Viesīte (Āži līdz 1921. gadam un Eķengrāve līdz 1927. gadam) bija lielākā lauku dzelzceļu stacija. Dzelzceļa dēļ nelielais ciems pārveidojās par vienu no lielākām Sēlijas pilsētām. Dienu un nakti Viesītes stacijā notika intensīva vilcienu kustība. Stacijā tika ierīkotas 52 pārmiju pārvedas, uzcelti depo, pirtis, stacijas ēka, bufete un citas stacijas celtnes, no kurām liela daļa ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Nereta

Neretas stacijas ēka pirms Otrā pasaules kara.

Vislielākais sliežu ceļu skaits Neretas stacijā bija Pirmā pasaules kara laikā — astoņi. Kara laikā Neretā bija arī depo sešām lokomotīvēm, kurš nodega. 1927. gadā Neretā tika uzbūvēta mūra stacijas ēka (arhitekte L. Grīnberga) un vēlāk 30. gados tika uzcelts neliels depo un dzīvojamā ēka. Šobrīd no Neretas stacijas saglabājusies tikai koka noliktava.

Jēkabpils

20. gadu sākumā Jēkabpils stacija bija neliela un mazsvarīga. Stacija tika paplašināta pēc Jēkabpils—Krustpils dzelzceļa atklāšanas 1937. gadā. Otrā pasaules kara laikā tika sagrauts dzelzceļa tilts pāri Daugavai un netika atjaunots, tādēļ Jēkabpils stacija vairs nebija savienota ar platsliežu dzelzceļu un, neskatoties uz to, ka stacijā bija liels sliežu ceļu izvērsums, tā zaudēja savu svarīgumu.

Siliņi

Siliņu stacija bija četrvirzienu mezgla stacija. Pirmā pasaules kara laikā te bija neliels lokomotīvju depo. 20. gadu vidū tika uzbūvēta stacija un dzīvojamā ēka. Stacijas ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām.

Geidāni

Geidānu stacijas ēka.

Līdz līnijas Geidāni—Eglaine likvidēšanai (1923. gadā), Geidāni bija trīsvirzienu mezgla stacija. 1927. gadā stacija tika atkal atvērta. Otrā pasaules kara laikā stacija tika sagrauta. 1956. gadā uzcēla jaunu stacijas ēku.

Mūsdienas

Šobrīd no lielā dzelzceļa mezgla Viesītē saglabājušās dažas stacijas celtnes, vagonu depo ēka, neliels sliežu ceļu gabals, lokomotīvju remontdarbnīcu ēka, kā arī lokomotīve un daži vagoni, kuri veido muzeja „Sēlija” ekspozīciju un atrodas depo ēkā. Siliņos saglabājusies stacijas ēka, kuru izmanto kā dzīvojamo māju. Aknīstē uz bijušā dzelzceļa uzbēruma uzcelta simboliska koka lokomotīve ar vagoniem. Neretā un Lonē staciju vietā saglabājušās preču noliktavas. Daudzevas apkārtnes mežos joprojām var atrast sliežu ceļu vietas.

Attēlu galerija

• 
  Saglabātie sliežu ceļi Viesītē
• 
  Bijusī Viesītes stacijas ēka
• 
  Bijusī depo kantora ēka
• 
  Lokomotīve Ml-635 muzejā
• 
  Kādreiz Mazais Bānītis atradās uz ielas
• 
  Dienesta vagons
• 
  Kravas vagons
• 
  Dienesta vagona interjers
• 
  Vagonu sakabe
• 
  Dzelzceļa noliktava Lones stacijā
• 
  Bijusī Lones stacijas ēka
• 
  Dzelzceļa noliktava Neretā un sliežu ceļu vieta
• 
  Bijusī Siliņu stacijas ēka
• 
  Sliežu ceļu vieta Siliņu stacijā
• 
  Koka vilciens sliežu ceļa vietā Aknīstē
• 
  Lokomotīvju depo Viesītē
• 
  Lokomotīvju depo Viesītē
• 
  Ūdens sūknis Viesītē
• 
  Vagonu depo
• 
  Daudzevas stacijas ēka
• 
  Sliežu ceļu vieta Daudzevas apkārtnē
• 
  Uzbērums posmā Jodeļi-Zaķi, iecirknī Viesīte-Siliņi
• 
  Bijusī noliktava Viesītes depo teritorijā
• 
  Bijusī pirts ēka Viesītes depo teritorijā
• 
  Biļetes
• 
  Drezīna
• 
  Trulītis
• 
  Kokmateriālu platforma

Literatūra

• T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 130.—135. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

Ārējās saites

• «Узкоколейка Екабпилс, Скапишкис, Рокишкис, Эглайне, Обеляй». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-31. Skatīts: 2011-08-27. (krieviski)
• Viesītes šaursliežu dzelzceļš
• Viesīte - galvenā Latvijas šaursliežu dzelzceļu stacija YouTube