Otrā pasaules kara laikā Vija Vētra mācījās Vīnes Mūzikas un tēlotājmākslas akadēmijā, kā arī Vīnes konservatorijas Baleta nodaļā.[2]
1948. gadā viņa pārcēlās uz dzīvi Austrālijā, kur 1951. gadā Sidnejā atvēra deju studiju.[2] Pēc uzturēšanās Rietumvācijā[1] Vētra 1967. gadā atvēra deju studiju Ņujorkā,[2] dejoja baleta izrādēs un nodarbojās ar indiešu dejām. Kopš 1990. gada katru gadu viesojas Latvijā ar deju meistarklasēm un koncertiem.[3] 1993. gadā viņa nodibināja Unitāriešu Universālistu draudzi Rīgā.[1] Par viņu ir uzņemtas vairākas dokumentālās filmas: Vijaya (2004), The World of Vija Vetra (2007).[2]
Vētra pārvalda astoņas valodas — latviešu, angļu, vācu, itāļu, spāņu, franču, grieķu un krievu. Viņa turpinājusi dejot arī pēc 100 gadu vecuma sasniegšanas.[4]
