Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vikipedijas Palidziba logo.png
Svarīgākā pamatinformācija

Īsa lietošanas pamācība
Stila rokasgrāmata
Nozīmīguma kritēriji
Kas Vikipēdija nav
Špikeris
Pamācība

Saturs

Darba uzsākšana
Vikipēdijas pārlūkošana
Rediģēšana, noformēšana
Iekšējās saites un tabulas
Atsauces un ārējās saites
Attēli un citi faili
Veidnes un infokastes
Sekošana izmaiņām
Vikipēdijas vadlīnijas
Saziņa
Ārējie resursi
Konta iestatījumi, uzturēšana
Tehniskā informācija

Skatīt arī

Uzdot jautājumu
Biežāk uzdotie jautājumi
Sazināties ar Vikipēdiju

Lietotāju uzvedības noteikumi

Vikipēdijā nozīmīgums ir kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai par kādu tematu drīkst būt atsevišķs raksts. Informācijai Vikipēdijā ir jābūt pārbaudāmai. Ja nav iespējams atrast uzticamus, neatkarīgus avotus par attiecīgo tematu, par to nevajadzētu veidot atsevišķu rakstu. Raksta tematam ir jābūt nozīmīgam. Nozīmīguma princips tiek pielietots, lai nepieļautu neierobežotu tematu iekļaušanu Vikipēdijā. Rakstu tematiem ir jābūt nozīmīgiem, pieminēšanas vērtiem. Nozīmīguma noteikšana ne vienmēr ir atkarīga no temata slavas, nozīmes vai popularitātes, taču atbilstība zemāk minētajiem kritērijiem padara tematu pieņemamāku Vikipēdijai.

Tiek uzskatīts, ka temats ir pelnījis rakstu, ja tas atbilst vispārējam nozīmīguma kritērijam, un tas nav izslēgts pēc Kas Vikipēdija nav nostādnes. Temats ir pelnījis rakstu arī tad, ja tas atbilst specifiskiem nozīmīguma kritērijiem.

Nozīmīguma kritēriju izpildīšana nav garantija, ka tematam būs atsevišķa lapa. Lietotāji var pēc saviem ieskatiem apvienot vairākus tematus vienā rakstā.

Nozīmīguma kritēriji attiecas arī uz lietotāju lapām, diskusijām un smilšu kastēm. Ņemot vērā, ka tajās ievietoto informāciju indeksē meklēšanas programmas, ir aizliegts ievietot informāciju par maznozīmīgiem tematiem, tā mēģinot apiet nozīmīguma kritērijus. Lietotāja lapā drīkst ievietot informāciju par sevi, ja ir veikts vērā ņemams ieguldījums Vikipēdijā.

Šie nozīmīguma kritēriji tikai norāda uz to, vai par tematu drīkst veidot atsevišķu rakstu. Informāciju par Vikipēdijas nostādnēm sakarā ar rakstu saturu skatīt palīdzības lapās Kas Vikipēdija nav un Vikipēdijas vadlīnijas.

Vispārējais nozīmīguma kritērijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārējais nozīmīguma kritērijs: "Temats var tikt uzskatīts par atbilstošu nozīmīguma kritērijiem un par to var veidot rakstu, ja par to uzticamos un neatkarīgos avotos ir atrodama nozīmīga informācija."

  • "Var tikt uzskatīts" nozīmē, ka nozīmīgas informācijas esamība uzticamos avotos negarantē temata piemērotību Vikipēdijai. Lietotāji var nonākt pie secinājuma, ka, kaut arī temats atbilst vispārējam kritērijam, tas neatbilst atsevišķam rakstam. Piemēram, šāds raksts var pārkāpt to, kas Vikipēdija nav.[1]
  • "Uzticamos" nozīmē, ka informācijas avotiem ir jābūt godīgiem, ar reputāciju par precīzas un pārbaudītas informācijas publicēšanu. Tas ir nepieciešams, lai būtu iespējams objektīvi izvērtēt temata nozīmīgumu. Avoti var tikt publicēti jebkādā formā, jebkādā valodā. Avotu dažādība ir vēl viens veids, kā pārliecināties par nozīmīgumu.
  • "Neatkarīgos" izslēdz darbus, kurus ir veidojuši cilvēki vai organizācijas, kas ir saistītas ar raksta tematu. Piemēram, pašreklāma, reklāma, pašpublicēts materiāls, temata mājaslapa, autobiogrāfijas un preses relīzes netiek uzskatītas par neatkarīgiem avotiem.
  • "Avotos"[2] — avotiem vajadzētu būt neatkarīgiem no temata, jo tādā veidā var objektīvāk pamatot nozīmīgumu. Avotu nepieciešamais daudzums un veids ir atkarīgs no tajos piedāvātā informācijas daudzuma. Parasti ir nepieciešami vairāki avoti.[3] Avotiem nav jābūt pieejamiem tiešsaistē un nav obligāti jābūt latviešu valodā. No nozīmīguma skatpunkta, vairāki izdevumi no tā paša autora vai organizācijas parasti tiek uzskatīti par vienu avotu.
  • "Nozīmīga informācija" nozīmē, ka avotos temats tiek apspriests tieši un detalizēti, līdz ar to nav nepieciešams oriģinālpētījums, lai iegūtu informāciju. Nozīmīga informācija nozīmē, ka tas ir kas vairāk par triviālu pieminēšanu, taču tai arī nav jābūt avota galvenajai tēmai.[4]

Temats, kas, pēc lietotāju domām, atbilst šim kritērijam, parasti ir uzmanības vērts, lai par to izveidotu atsevišķu rakstu Vikipēdijā. Pārbaudāmi fakti un saturs, kuru neatbalsta vairāki neatkarīgi avoti, var tikt iekļauti citā rakstā.

Specifiski nozīmīguma kritēriji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākoties nozīmīgumu var noteikt pēc vispārējā nozīmīguma kritērija, taču var vadīties arī pēc specifiskajiem kritērijiem.

Biogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jebkura biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts.
  2. Cilvēks ir veicis vispāratzītu ieguldījumu savā jomā, kas ir daļa no šīs jomas vēstures.[5]

Aktieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktieris (kinoaktieris, teātra aktieris, balss aktieris, televīzijas raidījuma vadītājs, komiķis u.c.) var tikt atzīts par nozīmīgu, ja atbilst kādam no šiem kritērijiem:

  1. Cilvēkam ir bijušas būtiskas lomas dažādās nozīmīgās filmās, televīzijas raidījumos, izrādēs utml.
  2. Cilvēkam ir būtiska fanu bāze vai "kulta" sekotāji.
  3. Cilvēks ir veicis unikālu, būtisku vai inovatīvu ieguldījumu izklaides jomā.

Mākslinieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieks (fotogrāfs, gleznotājs, arhitekts, skulptors, režisors u.c.) var tikt atzīts par nozīmīgu, ja atbilst kādam no šiem kritērijiem:

  1. Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā.
  2. Cilvēks ir izveidojis būtisku jaunu konceptu, teoriju vai tehniku.
  3. Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas.
  4. Cilvēka darbs (vai darbi) ir vai nu kļuvis par nozīmīgu kultūras pieminekli, vai bijis būtiska daļa kādā nozīmīgā izstādē, vai izpelnījies būtisku kritiķu uzmanību, vai arī atrodas vairāku nozīmīgu galeriju vai muzeju kolekcijās.

Mūziķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt mūzikas kritērijus.

Politiķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Politiķi, ierēdņi un tiesneši, kas ir bijuši būtiskā starptautiskā, valsts vai pašvaldību amatā, kā arī tagadējie un bijušie valsts parlamenta deputāti (t. sk. cilvēki, kas ir tikuši ievēlēti šādā amatā, bet vēl nav sākuši darbību).
  2. Būtiskas vietējās politikas personības, par kurām presē ir nozīmīga informācija.[5]

Sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sportists var tikt atzīts par nozīmīgu, ja ir piedalījies būtiskās starptautiskās amatieru vai profesionālajās sacensībās augstākajā līmenī (piemēram, Olimpiskajās spēlēs), vai aizvadījis vismaz vienu sacensību pilnīgi profesionālā čempionātā (piemēram, Anglijas Premjerlīga futbolā).

Hokejisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hokeja spēlētājs uzskatāms par nozīmīgu tad, ja

  1. Aizvadījis vismaz vienu spēli kādā no uzskaitītajām augsta līmeņa profesionālajām līgām - NHL, KHL, Šveices hokeja līga, SM līga, Zviedrijas Elitsērija, Čehijas Ekstralīga, Vācijas hokeja līga, Slovākijas Ekstralīga;
  2. Aizvadījis vismaz vienu spēli kādā no uzskaitītajām augsta līmeņa bijušajām līgām - WHA, Krievijas Superlīga, Starptautiskā hokeja līga, PSRS hokeja līga;
  3. Aizvadījis vismaz 100 spēles zemāka līmeņa profesionālajās līgās. Piemēri - Amerikas hokeja līga, Latvijas hokeja līga, Dānijas hokeja līga, u.tml.;
  4. Izvēlēts NHL drafta pirmajā kārtā;
  5. Spēlējis Pasaules čempionātā, U-20 čempionātā, Olimpiskajās spēlēs, Kanādas kausa vai Pasaules kausa izcīņās.

Papildus tam, Latvijas hokejists uzskatāms par nozīmīgu arī tad, ja

  1. Spēlējis U-18 Pasaules čempionātā;
  2. Izvēlēts NHL vai KHL draftā;
  3. Izcīnījis kādas zemāka līmeņa profesionālās līgas čempiona titulu. Piemēri - Amerikas hokeja līga, Latvijas hokeja līga, Dānijas hokeja līga, u.tml.;
  4. Bijis Latvijas hokeja līgas rezultatīvākais spēlētājs/aizsargs vai labākais vārtu guvējs, vārtsargs;
  5. Spēlējis Latvijas hokeja līgā pirms 1944. gada.

Treneris uzskatāms par nozīmīgu, augstākminētajos punktos aizvietojot vārdu spēlējis/aizvadījis ar trenējis.

Interneta saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Interneta saturs (t. sk. mājaslapa, raidījums, komikss, u.c.) var tikt atzīts par nozīmīgu, ja atbilst kādam no šiem kritērijiem:

  1. Pats saturs ir bijis vairāku netriviālu publicētu darbu temats, kuru avots ir neatkarīgs no aprakstāmās mājaslapas. Šis kritērijs iekļauj uzticamus publicētus darbus jebkādā formā, piemēram, laikrakstu publikācijas, žurnālu rakstus, grāmatas, dokumentālās filmas un mājaslapas izņemot preses relīžu pārpublikācijas un reklāmu[6] vai triviālu informāciju, piemēram: īsu aprakstu par saturu vai interneta adrešu sarakstu.
  2. Mājaslapa vai saturs ir ieguvis labi zināmu, neatkarīgu balvu no kādas organizācijas.[7]

Mūzika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kritēriji izpildītājiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzikas izpildītājs (grupa, dziedātājs, reperis, orķestris, dīdžejs, instrumentālists u.c.) var tikt atzīts par nozīmīgu, ja atbilst kādam no šiem kritērijiem:

  1. Pats izpildītājs ir bijis vairāku netriviālu publicētu darbu temats, kuru avots ir neatkarīgs no aprakstāmās mājaslapas. Šis kritērijs iekļauj uzticamus publicētus darbus jebkādā formā, piemēram, laikrakstu publikācijas, žurnālu rakstus, grāmatas, dokumentālās filmas un mājaslapas, izņemot preses relīžu pārpublikācijas un reklāmu.[6]
    • Šis kritērijs neiekļauj:
      • Jebkādas preses relīzes un to pārpublikācijas, publikācijas, kur mūziķis vai ansamblis runā par sevi, kā arī jebkādu reklāmu, kas piemin mūziķi vai ansambli.
      • Darbus, kas sastāv tikai no triviālas informācijas, piemēram, rakstus, kuros min tikai koncertu datumus, izdošanas informāciju, dziesmu sarakstus vai kontaktinformāciju.
      • Rakstus skolas vai universitātes laikrakstos un līdzīgos izdevumos.
  2. Ir izdevis singlu vai albumu, kas ir iekļuvis jebkuras valsts nacionālajā mūzikas topā.
  3. Ir izdevis ierakstu, kas vismaz vienā valstī ir saņēmis zelta ieraksta (vai labāku) statusu.
  4. Neatkarīgos, uzticamos avotos ir informācija par starptautisku koncertturneju vai valsts mēroga koncertturneju vismaz vienā suverēnā valstī.
  5. Ir izdevis vismaz divus albumus kādā no lielākajām izdevniecībām vai kādā no ievērojamākajām neatkarīgajām izdevniecībām (neatkarīgu izdevniecību ar vairāk nekā dažu gadu vēsturi un plašu izpildītāju loku, no kuriem vairāki ir nozīmīgi).
  6. Ir ansamblis, kura sastāvā ir vismaz divi nozīmīgi mūziķi, vai arī ir mūziķis, kas ir vismaz divu nozīmīgu ansambļu dalībnieks.
  7. Ir viens no nozīmīga mūzikas stila prominentākajiem pārstāvjiem vai prominentākais kāda vietējā stila pārstāvis (tematam ir jāatbilst vispārējam kritērijam).
  8. Ir uzvarējis vai nominēts nozīmīgai mūzikas balvai, piemēram, Grammy balvai vai Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai.
  9. Ir uzvarējis vai ieguvis godalgotu vietu nozīmīgā mūzikas konkursā.
  10. Ir spēlējis mūziku nozīmīgā darbā, piemēram, ierakstījis tituldziesmu televīzijas raidījumam, uzstājies televīzijas raidījumā vai nozīmīgā filmā, iekļauts nozīmīgā dziesmu izlasē utml. (ja tas ir vienīgais kritērijs, kas atbilst tematam, būtu ieteicams nevis veidot atsevišķu rakstu, bet pāradresēt uz šo darbu un pieminēt tajā rakstā).
  11. Ir bijis lielas radiostacijas vai mūzikas televīzijas kanāla rotācijā.
  12. Ir bijis galvenais temats nozīmīgā radio vai televīzijas raidījumā.

Ņemiet vērā, ka nozīmīgu grupu dalībnieki nav automātiski pelnījuši atsevišķus rakstus, ja viņi individuāli neatbilst nozīmīguma kritērijiem, piemēram, uzstājoties vienatnē.

Kritēriji skaņdarbu autoriem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaņdarba autors (komponists, dzejnieks, libretists u.c.) var tikt atzīts par nozīmīgu, ja atbilst kādam no šiem kritērijiem:

  1. Ir sarakstījis mūziku vai vārdus kādam nozīmīgam skaņdarbam.
  2. Ir sarakstījis kāda veida muzikālā teātra darbu (mūzikli, operas u.c.), kas tika izpildīts nozīmīga teātrī ievērojamu laika posmu (šis kritērijs tiek vērtēts atkarībā no konkrētās situācijas).
  3. Ir izveidojis darbu, kas tika izmantots kāda vēlāka darba pamatā, kura autors atbilst kādam no pārējiem kritērijiem.
  4. Ir sarakstījis skaņdarbu, kas ir uzvarējis nozīmīgā mūzikas konkursā, kurā dalība nav noteikta vienīgi jaunpienācējiem.
  5. Ir nosaukts par vienu no būtiskākajām kāda autora, kurš atbilst kādam no pārējiem kritērijiem, ietekmēm.

Kritēriji darbiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albumiem, dziesmām un cita veida skaņdarbiem ir jābūt ar nozīmīgumu, kas ir pierādāms neatkarīgi no tā izpildītāja vai autora. Nozīmīgumu var pierādīt, izmantojot uzticamus, neatkarīgus avotus.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Turklāt, ne visa informācija, kas ir atrodama uzticamos avotos, pierāda temata nozīmīgumu. Datubāzes, reklāmraksti, paziņojumi un maznozīmīgi ziņu raksti ir piemēri informācijai, kas pie rūpīgākas apskates nenorāda uz nozīmīgumu, par spīti uzticamu avotu esamībai.
  2. Avoti var būt arī laikraksti, grāmatas un e-grāmatas, žurnāli, televīzijas un radio dokumentālais saturs, valsts iestāžu ziņojumi un akadēmiskie žurnāli. Ja nav vairāku avotu, ir jābūt iespējai pārliecināties par to, ka vienīgais avots piedāvā neitrālu skatījumu uz tematu, ir uzticams un piedāvā pietiekami daudz informācijas, lai izveidotu vispusīgu rakstu.
  3. Vairāku avotu trūkums parasti norāda uz to, ka šis temats varētu būt atbilstošāks iekļaušanai rakstā par plašāku tematu. Bieži vien vairāki avoti pārpublicē to pašu rakstu, mazliet izmainot tekstu vai virsrakstu, taču šādos gadījumos tas ir uzskatāms par vienu avotu.
  4. Piemēri: Roberta Sobela 360 lappušu gara grāmata un Edvina Bleka 528 lappušu gara grāmata par uzņēmumu IBM nav triviāla pieminēšana. Grupas Three Blind Mice pieminēšana vienā teikumā Bila Klintona biogrāfijā (Martins Vokers (1992. gada 6. janvārī). "Tough love child of Kennedy (angliski)". The Guardian. "Vidusskolā viņš bija džeza grupas Three Blind Mice sastāvā.") ir triviāla pieminēšana.
  5. 5,0 5,1 Parasti par cilvēku, kas "ir veicis vispāratzītu ieguldījumu savā jomā, kas ir daļa no šīs jomas vēstures", plaši raksta vēsturnieki dažādās attiecīgās jomas vēstures grāmatās. Par politiķi, "par kuru presē ir nozīmīga informācija", plaši raksta žurnālisti dažādos ziņu hronikas rakstos. Par aktieri, "par kuru presē ir nozīmīga informācija", plaši raksta žurnālu rakstu autori dažādos žurnālos. Par aktieri, par kuru ir rakstīta "neatkarīga biogrāfija", raksta neatkarīgs biogrāfs grāmatā.
  6. 6,0 6,1 Pašreklāma un produktu izvietošana nav veidi, kā nonākt pie enciklopēdijas raksta. Publicētiem darbiem ir jābūt kāda cita veidotiem. Nozīmīgumu nosaka pēc no temata (vai tā veidotāju) neatkarīgu cilvēku vēlmes par konkrēto saturu vai mājaslapu rakstīt un publicēt netriviālus darbus.
  7. Vairākkārtēja nominācija šādai balvai arī var tikt uzskatīta par nozīmīguma indikatoru.