Viktors Janukovičs

Vikipēdijas lapa
Viktors Janukovičs
Janukovičs 2010. gadā
4. Ukrainas prezidents
Amatā
2010. gada 25. februāris — 2014. gada 22. februāris
Premjerministrs Jūlija Timošenko
Oleksandrs Turčinovs (p.i.)
Mikola Azarovs
Priekštecis Viktors Juščenko
Pēctecis Petro Porošenko
Ukrainas premjerministrs
Amatā
2002. gada 22. novembris — 2005. gada 5. janvāris
Prezidents Leonīds Kučma
Priekštecis Anatolijs Kinahs
Pēctecis Mikola Azarovs
Amatā
2006. gada 4. augusts — 2007. gada 23. novembris
Prezidents Viktors Juščenko
Priekštecis Jurijs Jehanurovs
Pēctecis Jūlija Timošenko

Dzimšanas dati 1950. gada 9. jūlijā (73 gadi)
Žukivkas sādža pie Jenakijeves, Ukrainas PSR
(Doneckas apgabals, Karogs: Ukraina Ukraina)
Politiskā partija PSKP (1980—1991)
Ukrainas Reģionu partija (2000—2010)
Dzīvesbiedrs(-e) Ļudmila Janukoviča
Bērni Oleksandrs Janukovičs (1973)
Viktors Janukovičs jaun. (1981-2015)
Profesija inženieris-mehāniķis
Reliģija Ukrainas Pareizticīgo
Paraksts

Viktors Janukovičs (ukraiņu: Віктор Федорович Янукович; dzimis 1950. gada 9. jūlijā) ir Ukrainas politiķis, bijušais Ukrainas prezidents (2010—2014).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1950. gadā Doneckas apgabalā strādnieku ģimenē. 1967. un 1970. gadā viņu tiesāja par zādzību un piedalīšanos kautiņos. Mācījās kalnrūpniecības tehnikumā, kuru beidza 1973. gadā. Līdz 1980. gadam studēja Doneckas Politehniskajā institūtā, pēc tam strādāja autotransporta struktūrās.

Pēc Ukrainas neatkarības atgūšanas no 1999. līdz 2002. gadam Janukovičs bija Doneckas apgabala valsts administrācijas vadītājs. No 2002. gada 22. novembra līdz 2004. gada 7. decembrim bija premjerministrs un piedalījās 2004. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Janukoviču sākotnēji ievēlēja par Ukrainas prezidentu, tomēr pēc protestiem par vēlēšanu viltošanu (Oranžā revolūcija) rezultāti tika anulēti. Vēlēšanas tika rīkotas vēlreiz, un šoreiz uzvarēja Viktors Juščenko. No 2006. gada 4. augusta līdz 2007. gada 23. novembrim viņš otro reizi bija Ukrainas premjerministrs. Kā Ukrainas Reģionu partijas līderis darbojās arī opozīcijā un 2010. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts par Ukrainas prezidentu, vēlēšanu otrajā kārtā apsteidzot Jūliju Timošenko.

2013. gada novembrī Viktors Janukovičs publiski paziņoja, ka viņš nevēlas parakstīt sagatavoto asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienības valstīm, kas izraisīja plašas pret valdību vērstas demonstrācijas (Eiromaidanu) Ukrainas galvaspilsētas Kijivas Neatkarības laukumā (ukraiņu: Майдан Незалежності). Tās izplatījās visā Ukrainas valstī un izraisīja valdības krīzi.

2014. gada 22. februārī Ukrainas parlaments nobalsoja par Viktora Janukoviča atlaišanu no prezidenta amata. Viņš nelegāli šķērsoja Ukrainas robežu un patvērās Krievijā. 28. februārī viņš uzstājās preses konferencē Rostovā pie Donas, paziņojot, ka "turpinās cīņu par Ukrainas nākotni".[1]

2019. gadā Ukrainas tiesa atzina Janukoviču vainīgu valsts nodevībā un piesprieda 13 gadu cietumsodu.[2]

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā laikraksts Ukrayinska Pravda ziņoja, ka Ukrainas izlūkdienesta avoti uzskata, ka Janukovičs atrodas Minskā, Baltkrievijā, un gadījumā, ja Krievijas armijai izdotos ieņemt Kijivu, okupācijas spēki par prezidentu pasludinātu Janukoviču.[3]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Anatolijs Kinahs
Jurijs Jehanurovs
Ukrainas premjerministrs
2002—2005
2006—2007
Pēctecis:
Mikola Azarovs
Jūlija Timošenko
Priekštecis:
Viktors Juščenko
Ukrainas prezidents
2010—2014
Pēctecis:
Oleksandrs Turčinovs
(pienākumu izpildītājs)