Vilhelms II Hohencollerns

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Vilhelms II)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilhelms II
Wilhelm II
Wilhelm II, German Emperor, by Russell & Sons, c1890.jpg
Vilhelms II ap 1890. gadu
Vācijas imperators, Prūsijas karalis
Amatā
1888. gada 15. jūnijā — 1918. gada 18. novembrī
Priekštecis Frīdrihs III
Pēctecis -

Dzimšanas dati 1859. gada 27. janvārī
Berlīne, Prūsija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miršanas dati 1941. gada 4. jūnijā
Dorna, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Apglabāts Dorna, Karogs: Nīderlande Nīderlande
Dinastija Hohencollerni
Tēvs Frīdrihs III
Māte Lielbritānijas Viktorija (Sakss-Koburgas-Gotas dinastija)
Dzīvesbiedrs(-e) 1. Šlēzvigas-Holšteinas Augusta Viktorija (Šlēzvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Augustenburgas dinastija), 2. Greicas Hermīne Reisa
Bērni Prūsijas kroņprincis Vilhelms, Prūsijas princis Eitels Frīdrihs, Prūsijas princis Adalberts, Prūsijas princis Augusts Vilhelms, Prūsijas princis Oskars, Prūsijas princis Joahims, Prūsijas princese Viktorija Luīze
Reliģija Vecprūsijas Ūnijas baznīca (Kirche der Altpreußischen Union)
Paraksts Wilhelm II, German Emperor Signature-.svg

Vilhelms II Hohencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas, vācu: Friedrich Wilhelm Albert Viktor von Preußen; dzimis 1859. gada 27. janvārī; miris 1941. gada 4. jūnijā) bija pēdējais Vācijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888. gada 15. jūnija līdz 1918. gada 9. novembrim. 1890. gadā atcēla no amata kancleru Oto fon Bismarku, un iedibināja "jaunu kursu" ārpolitikā, kurš rezultātā izvērtās par Pirmo pasaules karu. Pirmā pasaules kara laikā vairāk uzticējās militārajai vadībai, bieži ignorēdams civilo varu. 1918. gadā, izceļoties Novembra revolūcijai, atteicās no troņa, emigrēja uz Nīderlandi un līdz mūža beigām (piedzīvoja Otrā pasaules kara sākumu un Nīderlandes okupāciju) dzīvoja tur.

Pirmā pasaules kara laikā Vilhelms II divreiz apmeklēja iekarotās Oberosta teritorijas tagadējā Latvijā. 1916. gadā viņš apmeklēja Austrumu fronti un atklāja tiltu pār Driksu Jelgavā, savukārt 1917. gada septembrī kopā ar Austrumu karaspēka virspavēlnieku Bavārijas princi Leopoldu ieradās Rīgā, kur pieņēma karaspēka parādi par godu pilsētas ieņemšanai.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]