Vilhelms I Hohencollerns
| Vilhelms I | |
| Wilhelm I. | |
 Vilhelms I 1884. gadā |
|
|
|
|
| Amatā 1861. gada 2. janvārī — 1888. gada 9. aprīlī |
|
| Priekštecis | Frīdrihs Vilhelms IV |
|---|---|
| Pēctecis | Frīdrihs III |
|
|
|
| Amatā 1871. gada 18. janvārī — 1888. gada 9. martā |
|
| Priekštecis | - |
| Pēctecis | Frīdrihs III |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1797. gada 22. martā Berlīne, Prūsijas karaliste (tagad  Vācija) |
| Miršanas dati | 1888. gada 9. martā Berlīne, Vācijas impērija (tagad Vācija) |
| Apglabāts | Šarlotenburgas pils, Berlīne, Vācija |
| Dinastija | Hohencollerni |
| Tēvs | Frīdrihs Vilhelms III |
| Māte | Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze (Mēklenburgas-Štrēlicas dinastija) |
| Dzīvesbiedrs (e) | Saksijas-Veimāras-Eizenahas Augusta (Saksijas-Veimāras-Eizenahas dinastija) |
| Bērni | Frīdrihs III, Prūsijas princese Luīze |
| Paraksts |  |
Vilhelms I (vācu: Wilhelm I.; dzimis 1797. gada 22. martā, miris 1888. gada 9. martā) bija Hohencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840. gada līdz savai nāvei 1888. gadā.
Pateicoties kanclera Oto fon Bismarka politikai, Vilhelma I laikā notika Vācijas apvienošana - 1871. gada 18. janvārī pēc franču sakāves Francijas—Prūsijas karā Vilhelmu I Versaļas pilī kronēja kā pirmo Vācijas imperatoru.
Tēvs - Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Vilhelms I piedalījās Napoleona karos. Vilhelmam I bija vecākais brālis - kopš 1840. gada karalis Frīdrihs Vilhelms IV. 1857. gadā Frīdrihs Vilhelms IV cieta no insulta, kļuva valdīt nespējīgs, tāpēc Vilhelms I kļuva par reģentu, bet pēc brāļa nāves 1861. gadā - par karali.
1878. gadā pret imperatoru notika divi neveiksmīgi atentāti. Izmantojot tos par iemeslu, Reihstāgs pieņema Pretsociālistu likumus (Sozialistengesetze).
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
