Vilis Lācis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Lācis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vilis Lācis
Vilis Lacis.jpg
LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs
Amatā
1940. gada 25. augusts — 1959. gada 27. novembris
Pēctecis Jānis Peive

Dzimšanas dati 1904. gada 12. maijā
Rīnūži, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1966. gada 6. februārī (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija PSKP
Dzīvesbiedrs(-e) Marija Bute
Velta Kalpiņa
Profesija rakstnieks, politiķis
Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs Vilis Lācis ar ģimeni 1947. gadā Jūrmalā.

Vilis Lācis (1904. gada 12. maijs1966. gada 6. februāris), dzimis Jānis Vilhelms Lāce (vecajā ortogrāfijā: Jahn Wilhelm Lahze)[1], bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk t.s. socreālisma stila pārstāvis, rakstījis īso un garo prozu.

PSRS izlūkdienesta aģents,[2] pēc Latvijas okupācijas bija viens no vadošajiem kolaboracionistiem, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs (1940), Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs (1940-1946), Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs (1946-1959), PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētājs (1954-1958). Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1947).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Lācis dzimis 1904. gadā Daugavgrīvas draudzes Rīnūžos (tagadējais Vecmīlgrāvis Rīgā) ostas strādnieka ģimenē, tēvs Tenis Lāce, māte Karlīne Lāce, dzimusi Veidemane (Veidemann)[1]. Viņš mācījās Daugavgrīvas draudzes skolā. Pēc Rīgas okupācijas Pirmā Pasaules kara laikā ģimene bēga uz Altaja novadu Sibīrijā, kur V. Lācis pabeidza Barnaulas skolotāju semināru un kļuva par ciema padomes sekretāru Biskajā, tur arī publicēja savu pirmo darbu - feļetonu laikrakstā "Sibīrijas cīņa". 1921. gadā Lāču ģimene atgriezās Latvijā. 1920. gados V. Lācis piepelnījās kā ostas krāvējs, kuģa kurinātājs un zvejnieks. 1927. gadā viņš apprecēja savu klasesbiedreni Mariju Buti, viņu ģimenē piedzima dēli Zigurds (1928) un Ojārs (1932). No 1928. gada uzsāka sadarbību ar padomju izlūkdienestu, ko tolaik vadīja Jānis Bērziņš (Ķuzis). 1930. gadā tika publicēts viņa stāsts „Sieviete” un pirmais romāns - „Atbrīvotais zvērs”. 1933.—1935. strādāja Rīgas 9. bibliotēkā. Pēc 1933. gada Viļa Lāča karjeru virzīja laikrakstu „Atpūta” un „Jaunākās Ziņas” līdzīpašniece Emīlija Benjamiņa, kas „Jaunākajās Ziņās” turpinājumos publicēja Lāča populārāko romānu „Zvejnieka dēls”. 1938. gadā Lācis kļuva par "Jaunāko Ziņu" štata līdzstrādnieku.

Pēc Latvijas padomju okupācijas 1940. gadā Vilis Lācis tika iecelts par LPSR Iekšlietu ministru. Viņa paraksts ir zem daudzām Latvijas sabiedrisko un politisko darbinieku apcietināšanas un deportācijas pavēlēm. Otrā Pasaules kara laikā V. Lācis uzturējās Maskavā, bet sieva ar dēlu Zigurdu bija spiesti dzīvot Kirovas apgabalā. 1944. gada 19. oktobrī, nedēļu pēc tam, kad Sarkanā armija ieņēma Rīgu, Vilis Lācis atgriezās Latvijā. 1944. gada 10. novembrī slēgtā sēdē Augstākā Tiesa izšķīra viņa pirmo laulību, 18. novembrī Lācis apprecējās ar Veltu Kalpiņu, ģimenē piedzima dēli Leonīds (1945) un Juris (1946). 1946. gadā pret Vili Lāci Latvijas nacionālie partizāni veica atentāta mēģinājumu. [3] 1946.-1959. gadā viņš bija Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs, līdztekus 1954.-1958. gadā PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētājs. 1950. gados viņš arvien vairāk nodevās alkoholismam un saslima ar cukura diabētu, kas komplicējās ar acu kaiti, diviem smadzeņu insultiem un pēdu gangrēnu. 1959.-1962. gada partijas tīrīšanās viņu turēja aizdomās par simpatizēšanu nacionālkomunistiem un atbrīvoja no visiem amatiem.

Miris 1966. gada 6. februārī ar miokarda infarktu. Apglabāts Meža kapos.[4]

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1930. gadā tiek izdots viņa pirmais romāns — „Atbrīvotais zvērs”, gadu vēlāk vairākos turpinājumos laikrakstā „Sociāldemokrāts” sāk izdot triloģiju „Putni bez spārniem”. Taču popularitāti V. Lācis iegūst vien 1933. gadā, kad laikrakstā „Jaunākās Ziņas” sāk publicēt romānu "Zvejnieka dēls", kas kļūst par „pašu populārāko latviešu romānu”,[nepieciešama atsauce] ne velti romānu ļoti ātri dramatizē. Arī pirmā latviešu pilnmetrāžas mākslas filma 1939. gadā tiek uzņemta pēc romāna motīviem. „Zvejnieka dēls” izmaina arī paša V. Lāča dzīvi — viņš var atļauties pamest fizisko darbu un kļūt par bibliotekāru, beigās paliekot vien par profesionālu rakstnieku. Kopumā V. Lācis saraksta 20 romānus, 58 stāstus, 6 lugas un virkni publicistisku rakstu.

Padomju varas laikā V. Lācis vairākus darbus pārstrādājis atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām, kā arī rakstīja stingri socreālisma kanonā ieturētus darbus, tādejādi viņa darbi tika tulkoti visās Padomju Savienības republiku valodās.

Pēc V. Lāča darbiem uzņemtas mākslas filmas (Zvejnieka dēls, Uz jauno krastu, Akmeņainais ceļš, Zītaru dzimta), multiplikācijas filma (Vanadziņš), uzvestas lugas (Zvejnieka dēls), opera (M. Zariņš Uz jauno krastu) un baleta izrāde (R. Grīnblats Rigonda).

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atbrīvotais zvērs (1930-1931)
  • Putni bez spārniem (triloģija, 1931-1934)
  • Zvejnieka dēls (1933-1934)
  • Senču aicinājums (1935)
  • Cilvēki maskās (1935)
  • Vecā jūrnieku ligzda (Zītaru dzimta, 1937-1938)
  • Akmeņainais ceļš (1939)
  • Pazudusī dzimtene (1941)
  • Vētra (1946-1948)
  • Uz jauno krastu (1952)

Stāsti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sieviete (1930)
  • Vanadziņš (1936)
  • Četri braucieni (1937)
  • Edžiņš (1942)
  • Nākotnes kalēji (1943)
  • Aizputes dēli (1945)

Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālais ceļš (teātrī 1935)
  • Vedekla (periodikā 1943)
  • Uzvara (teātrī 1945)
  • "Kristaps Kaugurs"

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas Valsts Vēstures arhīvs fonds 235., apraksts 10., Daugavgrīvas draudzes metrikas grāmata 1896.-1904., 350(700).lpp
  2. Arhīva dokumentu kopa par politiķi un rakstnieku Vili Lāci
  3. Lāča mednieks (latviski)
  4. "Sarkanais" Vecmīlgrāvja dendijs Vilis Lācis Viesturs Avots, žurnāls "Nedēļa" 2007. gada 16. februārī

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Augusts Kirhenšteins
(kā LR Ministru prezidents)
Latvijas valdības vadītājs
1940. gada 25. augusts1959. gada 7. novembris
(kā LPSR TKP/MP priekšsēdētājs)
Pēctecis:
Jānis Peive