Vilis Lācis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Lācis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vilis Lācis
Vilis Lācis

Amatā
1940. gada 25. augusts — 1959. gada 27. novembris
Pēctecis Jānis Peive

Dzimšanas dati 1904. gada 12. maijs
Valsts karogs: Krievija Rīnūži, Krievijas impērija
Miršanas dati 1966. gada 6. februārī (61 gada vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP
Dzīvesbiedrs (e) Marija Bute
Velta Kalpiņa
Profesija rakstnieks

Vilis Lācis (1904. gada 12. maijs1966. gada 6. februāris), dzimis Jānis Vilhelms Lāce (Jahn Wilhelm Lahze)[1], bija latviešu rakstnieks, reālisma un vēlāk t.s. socreālisma stila pārstāvis, kā arī padomju politiķis. Rakstījis īso un garo prozu. Latvijas PSR Tautas rakstnieks (1947).

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

V. Lācis dzimis 1904. gadā, Rīnūžos (tagadējais Vecmīlgrāvis Rīgā) ostas strādnieka ģimenē, tēvs Tenis Lāce, māte Karlīne Lāce, dzimusi Veidemann[1]. Viņš mācījās Daugavgrīvas draudzes skolā. Pirmā Pasaules kara laikā ģimene bēga uz Krieviju, pēc apmešanās Altaja novadā tur V. Lācis pabeidz Barnaulas skolotāju semināru un pat kļūst par ciema padomes sekretāru Biskajā, tur arī pirmo reizi publicē savu darbu - feļetonu laikrakstā "Sibīrijas cīņa". 1921. gadā Lāču ģimene atgriežas Latvijā. Tā kā V. Lācim nav attiecīgas izglītības, lai kļūtu par profesionālu jūrnieku un ar literāro darbību viņš vēl neko nav nopelnījis (pirmais stāsts Latvijā, „Sieviete”, tiek izdots tikai 1930. gadā), viņš kļūst par gadījuma strādnieku- ostas krāvēju, kuģa kurinātāju, zvejnieku.

1946.-1959. gadā kļuva par jaunizveidotās padomju valdības locekli, Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāju.

1946. gadā pret Vili Lāci Latvijas nacionālie partizāni veica atentāta mēģinājumu. [2]

1954.-1958. gadā PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētājs.

Literārā darbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1930. gadā tiek izdots viņa pirmais romāns — „Atbrīvotais zvērs”, gadu vēlāk vairākos turpinājumos laikrakstā „Sociāldemokrāts” sāk izdot triloģiju „Putni bez spārniem”. Taču popularitāti V. Lācis iegūst vien 1933. gadā, kad laikrakstā „Jaunākās Ziņas” sāk publicēt romānu „Zvejnieka dēls”, kas kļūst par „pašu populārāko latviešu romānu”,[nepieciešama atsauce] ne velti romānu ļoti ātri dramatizē. Arī pirmā latviešu pilnmetrāžas mākslas filma 1939. gadā tiek uzņemta pēc romāna motīviem. „Zvejnieka dēls” izmaina arī paša V. Lāča dzīvi — viņš var atļauties pamest fizisko darbu un kļūt par bibliotekāru, beigās paliekot vien par profesionālu rakstnieku. Kopumā V. Lācis saraksta 20 romānus, 58 stāstus, 6 lugas un virkni publicistisku rakstu.

Padomju varas laikā V. Lācis vairākus darbus pārstrādājis atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām, kā arī rakstīja stingri socreālisma kanonā ieturētus darbus, tādejādi viņa darbi tika tulkoti visās Padomju Savienības republiku valodās.

Pēc V. Lāča darbiem uzņemtas mākslas filmas (Zvejnieka dēls, Uz jauno krastu, Akmeņainais ceļš, Zītaru dzimta), multiplikācijas filma (Vanadziņš), uzvestas lugas (Zvejnieka dēls), opera (M. Zariņš Uz jauno krastu) un baleta izrāde (R. Grīnblats Rigonda).

Bibliogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Atbrīvotais zvērs (1930-1931)
  • Putni bez spārniem (1931-1934)
  • Zvejnieka dēls (1933-1934)
  • Senču aicinājums (1935)
  • Cilvēki maskās (1935)
  • Vecā jūrnieku ligzda (Zītaru dzimta, 1937-1938)
  • Akmeņainais ceļš (1939)
  • Pazudusī dzimtene (1941)
  • Vētra (1946-1948)
  • Uz jauno krastu (1952)

Stāsti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Sieviete (1930)
  • Vanadziņš (1936)
  • Četri braucieni (1937)
  • Edžiņš (1942)
  • Nākotnes kalēji (1943)
  • Aizputes dēli (1945)

Lugas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālais ceļš (teātrī 1935)
  • Vedekla (periodikā 1943)
  • Uzvara (teātrī 1945)
  • "Kristaps Kaugurs"

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas Valsts Vēstures arhīvs fonds 235., apraksts 10., Daugavgrīvas draudzes metrikas grāmata 1896.-1904., 350(700).lpp
  2. Lāča mednieks (latviski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Augusts Kirhenšteins
(kā LR Ministru prezidents)
Latvijas valdības vadītājs
1940. gada 25. augusts1959. gada 7. novembris
(kā LPSR TKP/MP priekšsēdētājs)
Pēctecis:
Jānis Peive