Vilis Rīdzenieks
| Vilis Rīdzenieks | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1884. gada 15. decembrī Žagare, Kauņas guberņa (tagad  Lietuva) |
| Miris |
1962. gada 13. novembrī (77 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS(tagad  Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | Fotogrāfija |
| Slavenākie darbi |
|
| Apbalvojumi | |
Vilis Rīdzenieks (dzimis 1884. gada 15. decembrī Žagarē, miris 1962. gada 13. novembrī Rīgā),[1] pazīstams arī kā Aleksandrs Mednis,[2] bija latviešu fotogrāfs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1884. gadā Žagarē, 1900. gadā beidza mācības Šauļu ģimnāzijā.[2] Piedalījās 1905. gada revolūcijā, tad līdz 1908. gadam dzīvoja Sanktpēterburgā, darbojās kā fotogrāfa Aleksejeva māceklis.[1] Vēlāk atgriezās Latvijā[2] un 1910. gadā atvēra fotosalonu Ventspilī.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pārcēlās uz Rīgu, kur atvēra fotosalonu Klio.[1] Fotografēja latviešu strēlniekus, Kurzemes bēgļus Rīgā, valsts proklamēšanas brīdi, neatkarības cīņas, Raiņa un Aspazijas atgriešanos no trimdas. No 1931. līdz 1935. gadam vadīja Rīgas Tautas augstskolas fotostudiju.[1]
Otrā pasaules kara laikā fotografēja Rīgas Svētā Pētera baznīcas degšanas norisi.[2] Pēc kara strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūta fotolaboratorijā.[2] Miris 1962. gada 13. novembrī, apglabāts Meža kapos.[2]
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viens no viņa ievērojamākajiem darbiem ir lielformāta fotogrāfija (119×158 cm) "Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gada 18. novembrī", kurā uzņemts Latvijas valsts pasludināšanas brīdis pašreizējā Latvijas Nacionālajā teātrī, tā ir vienīgā notikuma vizuālā liecība.[3] Ir fotogrāfijas "Sv. Pētera baznīcas degšana 1941. gada 29. jūnijā" autors. Viņa fotogrāfija "Māte" (attēlota ir komponista Emīla Dārziņa māte) 1928. gadā ieguva zelta medaļu Vimbldonas starptautiskajā fotoizstādē.[2] Lielākā daļa viņa fotogrāfiju (apmēram 500) pašlaik atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.[4]
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1930. gadā Rīdzenieku apbalvoja ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, 1938. gadā — piektās šķiras Atzinības krustu.[1]
Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ar pirmo sievu Mariju (dzimušu Vāveri) Rīdzenieci (1882-1935) bija kopā no 1909. gada, kopā izveidojot fotosalonu, salaulājās 1927. gadā, pēc tam par audžumeitu pieņēma sievas māsas meitu Austru (dzimusi 1905. gadā). Pēc pirmās sievas nāves apprecējās ar Olgu (dzimusi Oša-Vītiņa) Rīdzenieci (1903-1993). 1942. gadā adoptēja Olgas meitu Atālu Rīdzenieci (1926-2017).[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 942. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Rasa Pārpuce. ««100 Latvijas personības» - Vilis Rīdzenieks». Apollo.lv, 2005. gada 26. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 22. februārī. Skatīts: 2013. gada 11. maijā.
- ↑ «Izstādīs leģendāro fotogrāfiju 'Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī'». Delfi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. Marts. Skatīts: 2013. gada 11. maijā.
- ↑ «1962. gada 13. novembrī». LA.lv. Skatīts: 2013. gada 11. maijā.
- ↑ Ievas Stāsti. - 2020. - Nr.1
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|