Vilkinsa krasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vilkinsa krasta atrašanās vieta.
Cercle rouge 50%.svg

Vilkinsa krasts (angļu: Wilkins Coast) ir Antarktīdas pussalas piekrastes daļa Pālmera Zemes ziemeļaustrumos. Stiepjas no Bogsa raga Eielsona pussalas austrumu galā līdz Agasi ragam Holika-Kenjona pussalas galā. Kopējais piekrastes garums ir ap 250 km. Dienvidos robežojas ar Bleka krastu, ziemeļos — ar Greiema Zemes Boumena krastu. Piekrastes lielāko daļu klāj Larsena šelfa ledājs, kurā atrodas vairākas salas, lielākā no kurām ir Stefensona šauruma atdalīta Hērsta sala.

Krastu sava Antarktīdas pussalas pārlidojuma laikā 1928. gada 20. decembrī atklāja un nofotografēja austrāliešu polārpētnieks, lidotājs un ornitologs sers Hjūberts Vilkinss, kura vārdā krasts vēlāk tika nosaukts.[1][2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 69°40′S 63°00′W / 69.667°S 63.000°W / -69.667; -63.000