Villendorfas Venera

Vikipēdijas lapa

Villendorfas Venera ir 11,1 centimetru augsta sievietes statuete, kas atrasta vienās no senākajām kapenēm netālu no Villendorfas (Austrija) un radīta starp aptuveni 28 000 un 25 000 gadu pirms mūsu ēras.[1] 1908. gada 7. augustā to atrada strādnieks Johans Verans[2] (Josef Veram[3]) izrakumu laikā arheologu Josefa Šombati (Szombathy), Hugo Obermaiera un Josefa Bajera (Bayer) vadībā pie paleolīta teritorijas Villendorfas ciemā, Lejasaustrijā, Vahavā, netālu no Kremsas pilsētas. Tā veidota no kaļķakmens, kas nav raksturīgi šai vietai, un iekrāsota ar okeru. Tagad tā atrodas Dabas vēstures muzejā (Naturhistorisches museum) Vīnē, Austrijā[4] un tās vērtība 2005. gadā tika novērtēta kā 60 miljoni dolāru.[5]

Datējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Villendorfas Venera

Statuete, kā tiek uzskatīts, ir izveidota Eiropas agrīnā paleolīta laikā (akmens laikmetā). Pēc stratigrāfiskās analīzes 1990. gadā tika konstatēts, ka tā veidota starp 24 000 un 22 000 gadu pirms mūsu ēras.[6] Jaunākās aplēses pieļauj nedaudz senāku datējumu, aptuveni starp 28 000 un 25 000 gadu p.m.ē.

Interpretācija un mērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīgas skulptūras, pirmo reizi atklātas deviņpadsmitajā un agrīnā divdesmitajā gadsimtā, tradicionāli tiek minētas kā "Veneras figūriņas", jo pastāvēja plaši izplatīts uzskats, ka kailu sieviešu ar pārspīlētām seksuālām funkcijām attēlošana sākotnēji bijis dzimstības fetišs, iespējams, domāta māte dieviete. Atsauce uz Veneru ir radusies vēlāk, jo figūriņas tika veidotas daudzus tūkstošus gadu pirms mitoloģiskā Veneras tēla radīšanas. Daži zinātnieki noraidīja šo terminoloģiju, atsaucoties uz statueti kā "Sievieti" vai "Sievieti no Vilendorfas".[7]

Ļoti maz zināms par Villendorfas Veneras izcelsmi, radīšanas veidu vai kultūras nozīmīgumu; tomēr tā ir viena no daudzajām "Veneras figūriņām", kas saglabājušās paleolīta Eiropā.[8] Tāpat kā citām līdzīgām skulptūrām, Villendorfas Venerai, iespējams, nekad nav bijušas kājas, un tā nebūtu varējusi stāvēt patstāvīgi. Pateicoties ķermeņa daļām, kas norāda uz auglību un reproduktīvo veselību, vadošie pētnieki uzskata, ka Villendorfas Venera var būt izmantota kā auglības fetišs.

Villendorfas Venera pie Mākslas akadēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gadā jautrās Villendorfas Venēras atveidojums tika uzstādīts pie Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas. Tas ir studentes Brigitas Zelčas-Aispures diplomdarbs. “Villendorfas Venera 21. g.s.” – estētiski pašvērtīga skulptūra kičīgā diskobumbas ietērpā, kas funkcionē kā neordinārs vides objekts un disonē ar vispārpieņemtajiem sabiedriskās ārtelpas iemītnieku labas uzvedības noteikumiem, par šo uzdrošināšanos saņemot nomināciju “Dienas” gada balvai kultūrā (2010).

Brigita radījusi koķetu akmens laikmeta un mūsdienu sievietes koptēlu kā odu sievišķībai, kas paceļas pāri ārišķīgiem gaumes jautājumiem un mainīgajai sievietes lomai sabiedrībā. Tās fizisko veidolu raksturo monumentalitāte un pamatīgums (skulptūras izmērs – 3 metri).[9]

“Tas ir viens tāds variants ar jautrību. Tā ir neolīta laikmeta Venēra – tāda maza figūriņa. Studente uztaisīja savu versiju. Protams, ir cilvēki, kam nepatīk. Taču tā ir neolīta laika māksla un jāpieņem, kāda tā ir. Pie šīs figūriņas ļoti bieži fotografē. Es nezinu nevienu pieminekli, kur stāv pa 30 cilvēkiem un fotografē,” norāda Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs.[10]

Pie sava diplomdarba topošā māksliniece strādājusi pusgadu, un sākotnēji pat sapņos nav rādījies, ka tieši viņas radītā skulptūra vienīgā būs izstādīta pie Latvijas mākslinieku kalves parādes durvīm. “Tas nebija pašmērķīgi. Taisīju. Radās doma, ka varētu izstādīt pretī akadēmijai. Laba saspēle. Starp arhitektūru un spīdīgu disko meiteni,” saka skulptūras autore Zelča-Aispure.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nude Woman (Venus of Willendorf) Arhivēts 2014. gada 13. novembrī, Wayback Machine vietnē., Smarthistory
  2. Walpurga Antl-Weiser. «The anthropomorphic figurines from Willendorf». Niederösterreichischen Landesmuseum. Skatīts: 2012. gada 24. decembris.
  3. Geoffrey Bibby (1956) The Testimony of the Spade, p.139, Alfred A. Knoff, New York
  4. Witcombe, Christopher (2003) Venus of Willendorf Arhivēts 2004. gada 3. aprīlī, Wayback Machine vietnē., retrieved 2008
  5. «Villendorfas Venēra». prezi.com (angļu). Skatīts: 2018-01-30.
  6. Venus of Willendorf Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē. Christopher L. C. E. Witcombe, 2003.
  7. Venus of Wllendorf, Encyclopædia Britannica; Dictionary of Women Artists.
  8. Lawrence Cunningham; John J Reich. Culture and values : a survey of the humanities. Belmont, CA : Wadsworth, 2006. ISBN 978-1-133-94533-8.
  9. Brigita Zelča-Aispure, http://studija.lv/?parent=6234. Studija, VIZUĀLO MĀKSLU ŽURNĀLS
  10. «Skulptūras Villendorfas Venēra un Sems – Rīgas centra jaunās sejas» (latviešu). Skatīts: 2018-01-30.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]