Vinilhlorīds

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vinilhlorīds
Vinyl-chloride-2D.png Vinyl-chloride-3D-vdW.png
Vinilhlorīda struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula: CH2=CHCl
Molmasa: 62,498 g/mol
Blīvums: šķidrā fāze 910 (20 °C) ; 973 (pie -15 °C) kg/m3
Kušanas temperatūra: 119 K (-154 °C)
Viršanas temperatūra: 259 K (-13 °C)

Vinilhlorīds (hloretilēns, hloretēns, CH2=CHCl) ir bezkrāsaina, relatīvi viegli sašķidrināma gāze. Tas ir vienkāršākais nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis.

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vinilhlorīda kritiskā temperatūra ir 158,4 °C, bet īpatnējā siltumietilpība 858 J/(kg·K) (pie 25 °C).

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vinilhlorīdu iegūst, hlorējot etilēnu. Reakcijas gaitā rodas dihloretāns, kurš lielā temperatūrā un spiedienā sadalās par vinilhlorīdu un hlorūdeņradi.

Vinilhlorīdu iespējams iegūt arī tiešā veidā no acetilēna un sālsskābes dzīvsudraba sāļu klātienē:

CH≡CH + HCl → CH2=CHCl

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vinilhlorīdu lieto svarīga polimēra - polivinilhlorīda iegūšanai, jo vinilhlorīds viegli polimerizējas, tāpat kā visi citi savienojumi, kas satur vinilgrupu CH2=CH— . No vinilhlorīda iegūst arī daudzus citus hlorētos ogļūdeņražus.