Violetais zeltainītis

Vikipēdijas lapa
Violetais zeltainītis
Lycaena alciphron (Rottemburg, 1775)
Violetais zeltainītis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
DzimtaZeltainīšu dzimta (Lycaenidae)
ĢintsZeltainīši (Lycaena)
SugaVioletais zeltainītis (L. alciphron)
Violetais zeltainītis Vikikrātuvē

Violetais zeltainītis (Lycaena alciphron) ir zeltainīšu dzimtas (Lycaenidae) tauriņu suga, kas izplatīta Eirāzijas centrālajā un rietumu daļā līdz Mongolijai austrumos, kā arī tas sastopams Marokā Ziemeļāfrikā. Tas Turcijas kalnainajos apvidos mājo līdz 900 metru augstumam virs jūras līmeņa.[1]

Latvijā violetais zeltainītis ir sastopams vietām, samērā reti.[2] Latvija atrodas tuvu izplatības areāla ziemeļu robežai, pārsvarā to var novērot valsts austrumu daļā. Sastopams sausās mežmalās un pļavās, bet kāpuri dzīvo uz skābenēm (Rumex).

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizmugurējo spārnu otrās puses pamattonis ir pelēcīgs ar zilganu apsarmu

Violetais zeltainītis ir neliels dienas tauriņš. Tā spārnu plētums ir 34—38 mm.[3] Violetā zeltainīša tēviņi un mātītes izskatās ļoti atšķirīgi. Tēviņiem spārnu virspuse ir nesajaucami violetā krāsā, violetais zaigojums mijas ar ugunīgi oranžo pamattoni. Priekšspārnu centrālajā daļā melni punktiņi. Visas spārnu dzīslas izteikti tumšas.

Mātītes spārnu virspuses pamattonis ir tumši brūns ar melniem, labi izteiktiem punktiem uz priekšspārna. Raibumu ārējā rinda gar spārna malu veido viļņotu līniju. Priekšspārna ārējā mala reizēm var būt ar oranžu, pārtrauktu joslu.

Aizmugurējo spārnu apakšpuses pamattonis ir pelēcīgs ar zilganu apsarmu, priekšējo spārnu apakšpuses pamattonis blāvi oranžīgs. Uz aizmugurējiem spārniem diezgan lieli, melni plankumi, kas labi aizpilda visu laukumu. Spārna ārmalā, visas malas garumā ir labi izteikta, oranža josla, kas kontrastē ar pārējo spārnu. Priekšspārnu otrās rindas raibumi pāros pa divi veido iedomātu, viļņotu līniju. Šie plankumi ir samērā lieli, neregulāri, dažādās formās un izmērā.[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kāpuri pamatā barojas ar pļavas skābeņu lapām

Sezonā izaug viena tauriņu paaudze. Tauriņi sāk lidot jūnija sākumā un ir aktīvi līdz jūlija beigām. Mātīte uz skābeņu apakšējām lapām dēj olas. Uz katras lapas pa vienai olai. Kāpurus uz augu lapām var atrast no jūlija beigām līdz rudenim.[3] Lai arī pieauguši violetie zeltainīši ir dienas tauriņi, to kāpuri ir aktīvi nakts laikā un barojas ar pļavas skābenēm (Rumex acetosa), ļoti reti ar citu skābeņu sugu lapām.[3] Kāpuri kādu brīdi barojas ar skābenēm, bet tad dodas pārziemot skudru pūznī.[4] Pavasarī izlido jaunie tauriņi. Tauriņi barojas ar mazā mārsila, parastās pīpenes, podagras gārsas un kazeņu ziedu nektāru.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Tom Tolman, Richard Lewington: Die Tagfalter Europas und Nordwestafrikas. Franckh-Kosmos, Stuttgart 1998, ISBN 3-440-07573-7, S. 73.
  2. Latvijas Daba: Violetais zeltainītis (Lycaena alciphron)
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 Dabas dati: Zeltainīši
  4. Redzēt: Tauriņi
  5. Günter Ebert, Erwin Rennwald (Hrsg.): Tagfalter. 2. Spezieller Teil: Satyridae, Libytheidae, Lycaenidae, Hesperiidae. In: Die Schmetterlinge Baden-Württembergs. 1. Auflage. Band 2, Ulmer, Stuttgart (Hohenheim) 1991, ISBN 3-8001-3459-4, S. 236.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]