Virdžīnija Vulfa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Virdžīnija Vulfa
Virginia Woolf
Virdžīnija Vulfa
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 25. janvārī
Londona, Anglija, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Miris 1941. gada 28. martā (59 gadi)
Ūzas upe pie Lūisas, Īstsaseksa, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece, esejiste, kritiķe
Valoda angļu valoda
Rakstīšanas laiks 20. gadsimts
Literatūras virzieni modernisms
Slavenākie darbi romāns "Deloveja kundze" (Mrs Dalloway 1925), romāns "Orlando" (Orlando: A Biography, 1928), eseja "Sava istaba" (A Room of One's Own, 1929)
Augstskola Kingskoledža

Virdžīnija Vulfa (angļu: Virginia Woolf, dzimusi Stīvensa, 1882. gada 25. janvārī, mirusi 1941. gada 28. martā) bija angļu rakstniece, nozīmīga 20. gadsimta modernisma autore. T.s. Blumsberijas grupas intelektuāļu redzama pārstāve.

Viņas pazīstamākie darbi ir romāni "Deloveja kundze" (Mrs. Dalloway, 1925), "Orlando" (1928), "Uz bāku" (To the Lighthouse, 1927), eseja "Sava istaba" (A Room of One's Own, 1929); visi šie darbi publicēti arī latviešu valodā.

Virdžīnija Vulfa ir viena no apziņas plūsmas tehnikas ieviesējām.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virdžīnija Vulfa piedzima kā Adelaina Virdžīnija Stīvensa Londonā, 1882. gadā. Viņas tēvs, Sers Leslijs Stīvenss, bija pazīstams autors, kritiķis un alpīnists[1]. Viņas māte, Džūlija Prinsepa Stīvensa (dzimusi Džeksona, 1846-1895), piedzima Indijā un vēlāk pārvācās uz Angliju, kur viņa strādāja par modeli gleznotājiem. Jauno Virdžīniju izglītoja viņas vecāki. Tā kā abi bija iepriekš precējušies un kļuvuši par atraitņiem, ģimenes mājā bieži uzturējās bērni no viņu iepriekšējām laulībām.

Liela ietekme Vulfas bērnības attīstībā bija viņas tēva sakariem ar literatūras augstākajām aprindām, kas nodrošināja ģimenes mājā milzīgu bibliotēku, no kuras Virdžīnija un viņas māsa Vanesa tika skolotas angļu klasiskajā literatūrā. Savukārt viņu brāļi ieguva formālu izglītību.

Viņas mātes pēkšņā nāve 1895. gadā, kad Virdžīnijai bija 13 gadu, un drīzā pusmāsas Stellas nāve pēc 2 gadiem noveda pie pirmā no vairākiem meitenes nervu sabrukumiem. Viņas tēva nāve 1904. gadā izraisīja vislielāko sabrukumu, un neilgi pēc tam viņa tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā

Vairāki modernie eksperti (ieskaitot viņas māsas dēlu, biogrāfu Kventinu Bellu) Vulfas biežos depresijas un sabrukuma periodus vaino pie meitenes brāļu nodarītajiem seksuālājiem pāridarījumiem, kurus viņa un māsa Vanessa pārcieta bērnībā.

Visu mūžu Vulfu nomocīja krasas garastāvokļa maiņas. Lai gan šī nestabilitāte ļoti ietekmēja viņas uzvedību un sociālo dzīvi, viņas literārās iemaņas no tās necieta. Pēc nāves Virdžīnijai diagnosticēja maniakālo depresiju, slimību, kas paspilgtināja viņas darbus, attiecības un dzīvi, un beigu beigās noveda pie pašnāvības.

Pašnāvība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pabeigusi strādāt pie manuskripta pēc nāves publicētajam romānam "Starp Cēlieniem" (Between The Acts), Virdžīnija atkal sasirga ar depresiju. Otrā pasaules kara sākums, viņas Londonas mājas izpostīšana bombardēšanas rezultātā un nelabvēlīgās atsauksmes par izdoto biogrāfiju viņas nelaiķa draugam Rodžeram Frajam pasliktināja viņas stāvokli līdz stadijai, kad viņa vairs nevarēja rakstīt.

1941. gada 28. martā Vulfa izdarīja pašnāvību. Viņa piepildīja sava mēteļa kabatas ar akmeņiem un iesoļoja Ūzas upē un noslīcinājās. Viņas mirstīgās atliekas atrada pēc nepilna mēneša, 18. aprīlī, kad tās tika apglabāts rakstnieces mājas dārzā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romāni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • The Voyage Out (1915) (tulk. Ceļojums ārup) [2]
  • Night and Day (1919)
  • Jacob's Room (1922)
  • Mrs Dalloway (1925) (tulk. Deloveja kundze) [3]
  • To the Lighthouse (1927) (tulk. Uz bāku) [4]
  • Orlando (1928)
  • The Waves (1931)
  • The Years (1937)
  • Between the Acts (1941)

Īso stāstu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Monday or Tuesday (1921)
  • The New Dress (1924)
  • A Haunted House and Other Short Stories (1944)
  • Mrs. Dalloway's Party (1973)
  • The Complete Shorter Fiction (1985)

Esejas un dokumentālā literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Modern Fiction (1919)
  • The Common Reader (1925)
  • A Room of One's Own (1929) (tulk. Sava Istaba) [5]
  • On Being Ill (1930)
  • The London Scene (1931)
  • The Common Reader: Second Series (1932)
  • Three Guineas (1938)
  • The Death of the Moth and Other Essays (1942)
  • The Moment and Other Essays (1947)
  • The Captain's Death Bed And Other Essays (1950)
  • Granite and Rainbow (1958)
  • Books and Portraits (1978)
  • Women And Writing (1979)
  • Eseju Krājumi (četros sējumos)

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās Saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]