Virgas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Virgas pagasts
Virgas pagasts LocMap.png
Novads: Priekules novads
Centrs: Paplaka
Platība: 86,21[1] km2
Iedzīvotāji (2013): 924[2]
Blīvums: 10.7 iedz./km2
Izveidots: 1918. gadā

Virgas pagasts ir viena no Priekules novadā administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Priekules, Gramzdas, Kalētu un Bunkas pagastiem un Grobiņas novada Bārtas un Gaviezes pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Paplaka (pagasta centrs), Virga un Purmsāti. Paplaka atrodas 110 km attālumā no Rīgas un 10 km no novada centra Priekules.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasts atrodas Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā. Reljefu veido viļņots morēnu līdzenums. Augstums pie Paplakas sasniedz 67,9 m vjl.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prūšu ūdenskrātuve

Pagasts ietilpst Bārtas upes baseinā, Vārtājas un Birztalas upes veido samērā dziļas ielejas. Pagasta vidusdaļā Vārtāja tek krāšņā senlejā, kas tiek saukta par Lanku. Tās platums ir 1- 2 km, krastu augstums līdz 40 m. Ieleja ir ļoti auglīga, kādreiz bijusi blīvi apdzīvota. Tā veidojusies ledus laikmeta beigu posmā, noplūstot ledāja ūdeņiem. Vārtāja ir robežupe Virgas pagasta rietumu nomalē, Birztala — dienvidu daļā. Uz Virgas izbūvēta Prūšu ūdenskrātuve.

Aizsargājamie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā ir pieci mikroliegumi: īpaši aizsargājamai putnu sugai mazajam ērglim (Aguila pomarina), melnajam stārķim (Ciconia nigra), īpaši aizsargājamai ziedaugu un paparžaugu sugai lielajai raganzālītei (Circaea lutetiana L.) un aizsargājamiem meža biotopiem. Vietējas nozīmes aizsargājama dabas teritorija: Virgas parks.

Aizsargājamie dižkoki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • parastais osis (5,06 m apkārtmērs),
  • parastais ozols (5 m),
  • parastais skābardis (1,82 m),
  • parastā liepa (4,31m).

Valsts nozīmes kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Brūveru pilskalns,
  • Kalna Zīvertu senkapi,
  • Paplakas pilskalns,
  • Virgas senkapi pie Rūķīšiem,
  • Purmsātu (Upes) pilskalns,
  • Gabaliņu senkapi.

Vietējās nozīmes kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kalviņu viduslaiku kapsēta,
  • Virgas muižas apbūve,
  • Piemiņas akmens deportētajiem pagasta iedzīvotājiem,
  • 1905.gada piemiņas vieta Purmsātu kapsētā.

Sakarā ar 300 gadadienu kopš Zviedrijas karaļa Kārļa XII uzturēšanās Virgā 2001. gada vasarā tika atklāta piemiņas zīme „Kārļa zābaks”. Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, ideju īstenoja tēlnieks Raimonds Gabaliņš un mākslinieks Raimonds Kalniņš.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virgas muižas pils

Pirms Ziemeļu krusta kariem Virga atradās kuršu Piemares zemes dienvidaustrumu malā. 13. gadsimtā to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, viduslaikos tagadējā Virgas muižas teritorijā bijusi nocietināta vācu bruņinieku pils. 1561. gadā šo teritoriju iekļāva Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Tagadējā pagasta teritorijā atradās trīs muižas:

  • Virgas muiža kā lēnis piešķirta ordeņa vasaļa Konrāda Noldes dzimtai. 1583. gadā apstiprināts dzimtas zīmogs un ģerbonis, kas tagad redzams Virgas muižas zāles durvīs. Parkā Noldes dzimtas kapi. Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gada ziemā Virgā atradās karaļa Kārļa XII vadītā zviedru karaspēka nometne. 1875. gadā par pagasta līdzekļiem tika uzcelts latviešu skolas nams, bet kopš 1935. gada skola atrodas bijušās muižas ēkās. Līdz 1937. gadam Virgā darbojās I pakāpes vācu pamatskola. Virgas simbols ir holandiešu tipa vējdzirnavas Liepājas — Priekules — Ezeres autoceļa malā, kas pirmo reizi minētas 1892. gadā.
  • Paplaka pirmo reizi minēta 1422. gadā kā ordeņa zemes lēnis Plakakti, kad tā izlēņota Heinriham Jodem. 1802. gadā par muižas īpašnieku kļūst G.H. fon Zēfelds, kas muižu pārdod savai meitai Laurai un viņas vīram Johanam fon der Ropam, šajā laikā celts neparastais kungu nams ampīra stilā, kas gājis bojā Otrā pasaules kara laikā. 1848. gadā Paplakā nodibināta skola. Pēc 1849. gada muiža tiek pārdota Priekules baronam Korfam.
    • Purmsātu muiža pirmo reizi ir minēta 1357. gadā, kad Rommelu dzimta saņem muižu kā lēni un pārvalda to 456 gadus. Saglabājies muižas parks un dažas muižas ēkas. No 1961. gada ēkas apsaimnieko Purmsātu speciālā internātpamatskola, kurā iekārtota vēstures ekspozīcija.

1918. gadā Grobiņas apriņķī izveidoja patstāvīgu Virgas pagastu, teritoriju atdalot no Priekules pagasta. 1935. gadā tā platība bija 39,9 km² un tajā dzīvoja 999 iedzīvotāji.[1] 1945. gadā pagastā izveidoja Virgas ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet atjaunoja 1949. gadā līdz ar pagasta likvidēšanu. Virgas ciems ietilpis Priekules (1949-1959) un Liepājas (pēc 1959. g.) rajonos. Virgas ciemam 1961. gadā pievienoja likvidēto Purmsātu ciemu.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Virgas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Priekules novadā.

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Fricis Roziņš (1870 - 1919) - Latvijas pirmās padomju valdības - Iskolata - priekšsēdētājs.
  • Aina Karele (1942) - aktrise.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  2. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9