Virsbūve (kuģa)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ar virsbūvēm saprot slēgtas telpas uz virsējā klāja, kuras iet no borta līdz bortam, vai arī to gareniskās sienas atrodas ne vairāk kā 4% kuģa platuma attālumā no jebkura tā borta.

Divsalu kuģis Baltic prestige ar pūpi un baku.
Vecs trīssalu kuģis ar baku, pūpi un vidējo virsbūvi
Velkonis ar pagarinātu baku

Ja slēgtā telpa neatbilst šīm prasībām un tās sienās atrodas durvis, iluminatori vai citi izgriezumi, tad to sauc par izbūvi (telpu). Izbūves uzstāda kā uz virsējā klāja tā arī uz virsbūves klāja. Virsbūves un izbūves piedalās kuģa kopējā liecē. Bez tam tās uzņem arī vietējās slodzes, no viļņu triecieniem, vēja spiediena, inerces spēkus no kuģa šūpošanās u.c.

Virsbūvju un izbūvju piedalīšanās pakāpe kuģa korpusa kopējā liecē atkarīga no to garuma, konstrukcijas un materiāla. Kuģa korpusa kopējā liecē pilnīgi piedalās tikai virsbūves ar samērā lielu garumu t.s. garās virsbūves un izbūves. Virsbūves un izbūves ar nelielu garumu gandrīz nekādu līdzdalību korpusa liecē neņem. Šādas virsbūves un izbūves sauc par īsajām. Īso vidējo virsbūvju, baka un pūpes konstrukciju veido ar tādu aprēķinu, lai nodrošinātu to vietējo stiprību, tādēļ to ārējās apšuves un klāja seguma lokšņu biezumi mazāki nekā garajām vidējām virsbūvēm. Virsbūvju saisti analogi saistiem starpklāju telpās, tikai vieglākas konstrukcijas. Vajadzīgā virsbūvju stinguma nodrošināšanai, kuģa korpusa šķērsstarpsienu plaknē, virsbūvēs izvieto rāmju saistus vai daļējas starpsienas.

Visstiprākās konstrukcijas izgatavo vidējo virsbūvju un pūpes priekšējās sienas. Virsbūves un izbūves un to saistus izgatavo no tērauda, bet pielieto arī materiālus no vieglo metālu (alumīnija) sakausījumiem, tā samazinot to masu un pazeminot kuģa smaguma centru. Izbūvju sānu un to galu sienas savieno noapaļoti, durvju, iluminatoru un citu izgriezumu stūrus noapaļo spriegumu koncentrācijas samazināšanai. Izgriezumu vietas pa perimetru pastiprina ar metālisku rāmi.

Virsbūvju un izbūvju konstrukcijas skaitās pārtrauktie saisti, jo to gareniskās sienas pēkšņi apraujas un to galos rodas spriegumu koncentrācija, kas negatīvi ietekmē kuģa stiprību.

Virsbūvju daudzums un to izvietojums nosaka kuģa arhitektūras tipu. Kuģa virsbūves var būt vienstāvīgas un daudzstāvīgas. Vienstāvīgs ir baks, parasti īsā virsbūve, kas stiepjas līdz priekšpīķa starpsienai, apmēram 0,005 L no priekšgala perpendikula. Uz ģenerālās kravas kuģiem lietderīgāk būtu pagarināts baks. Pakaļgalā parasti daudzstāvīga virsbūve - pūpe. Kuģus, kuriem aiz pakaļgala virsbūves vēl ir kravas tilpne, sauc par kuģiem ar nobīdītu pakaļgala virsbūvi. Uz pasažieru kuģiem ir stipri attīstītas vidējās virsbūves, kurās izvietotas pasažieru kajītes.

Virsbūves un izbūves ne tikai piedalās kuģa korpusa kopējā liecē, bet arī uzņem viļņu triecienus, ūdens masas spiedienu, kuru uzņem uz klāja, dažādu ierīču svaru, kas izvietotas uz tām. Apakšējie stāvi uzņem augšējo stāvu spiedienu. Atkarībā no to garuma, tās attiecīgi arī piedalās kuģa kopējā liecē, tās būvē ar plānākām sienām un no vieglākiem materiāliem un sauc par vieglajām virsbūvēm. Virsbūvju stiprību iespaido arī palielināta kuģa stiprība.

Atkarībā no virsbūvju daudzuma, to izvietojuma un konstrukcijas, izšķir vairākus kuģu arhitektūras tipus.

  • Trīssalu kuģiem ir trīs virsbūves: priekšgalā (baks), vidējā daļā (vidējā virsbūve) un pakaļgalā (pūpe). Šis tips īpaši raksturīgs vecākiem kravas kuģiem un ir plaši izplatīts līdz mūsdienām. Virsbūves kalpo, la izvietotu tajās dažādas kuģa telpas un, lai uzlabotu kuģa jūras spējas. Tās palielina peldamības rezervi un kuģa nenogremdējamību; baks, bez tam, uzlabo kuģa iešanu pret vilni, pūpe aizsargā klāju no viļņu nokļūšanas uz tā.
  • Divsalu kuģiem ir divas virsbūves, visbiežāk baks un pūpe. Tāda tipa kuģi ir tankeri, sauso beramkravu vedēji u.c.
  • Kuģis ar pagarinātu baku Tiem baka virsbūve ir pagarināta vai savienota ar vidējo virsbūvi. Pagarināts baks ir jūras velkoņiem, glābšanas un citiem kuģiem. Pagarināts baks tiek veidots arī uz daudziem transporta kuģiem, lai palielinātu priekšgala telpu lielumu.
  • Kuģis ar pagarinātu pūpi Šādiem kuģiem pūpes virsbūve pagarināta vai savienota ar vidējo virsbūvi, kas ļauj palielināt pakaļgala telpu tilpumu. Pagarināta pūpe ir daudziek kravas un zvejas kuģiem.
  • Kuģis ar nepārtrauktu virsbūvi Nepārtraukta virsbūve, kas iet visā kuģa garumā, raksturīga pasažieru kuģiem, jo ļauj izvietot lielu daudzumu visdažādāko telpu.
  • Gluda klāja kuģiem bez virsbūvēm ir tikai izbūves. Pie šī tipa pieder, piemēram, ostas velkoņi, kuriem uz augšējā klāja ir tikai viena līdz bortiem neaizejoša izbūve.
  • Kvarterklāja kuģi (kvarterdeķa kuģi) Tie atšķiras ar to, ka tiem pakaļējā daļā ir kvarterklājs - augšējā klāja vietējs pacēlums par 1-1,2 m. Kvarterklāju būvē, lai palielinātu pakaļgala nodalījumu tilpumu. Tas ļauj pieņemt vairāk kravas pakaļgala tilpnēs un tādējādi izvairīties no diferenta uz priekšgalu pie pilnas piekraušanas. Bez tam pie mašīntelpas izvietojuma pakaļgalā, kvarterklājs ļauj ērtāk izvietot enerģētisko iekārtu aprīkojumu. Kvarterklāja kuģiem var būt visdažādākās virsbūves.
  • Kuģis ar tronka klāju Šo kuģu augšējam klājam ir piepacelta daļa (tronks), kas iet gareniski kravas nodalījumu rajonā. Šāds klājs ir dažiem tankeriem un graudu vedējiem ar nelielu kravnesību. Tronks novērš bīstamu kravas pārvietošanos uz vienu bortu pie šūpošanās (tiek samazināts kravas brīvās virsmas laukums. Samazinās brīvās virsmas platums no tilpnes platuma līdz tronka platumam).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]