Virsnieru dziedzeris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nieres un virsnieru dziedzeri.

Virsnieru dziedzeri (latīņu: glandula adrenalis) ir iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas atrodas virs nierēm. Šie dziedzeri stresa situācijās pastiprināti izstrādā hormonus, kas palīdz regulēt sirdsdarbību un asinsspiedienu,[1] sintezē kortikosteroīdu un kateholamīnu, kā arī kortizola un adrenalīna hormonus.[2]

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virsnieres veido biezāka garoza, kas ir dzeltenīga ārpusē, bet sarkanbrūna iekšpusē, un daudzkārt plānāka pelēcīga serde.

Virsnieres apņem bieza saistaudu kapsula, kurā atrodas asinsvadi, limfvadi, nervi un nervu mezgli. Virsnieres ir labi inervētas. Simpātiskās nervu sistēmas postganglionārās nemielinētās nervu šķiedras inervē garozas endokrinocītus. preganglionārās mielinētās holīnerģiskās nervu šķiedras šķērso garozu un inervē serdes hromafinās šūnas. [3]

Garoza[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zem virsnieres kapsulas ir biezs garozas slānis (80% no tilpuma).

Garozā izšķir trīs zonas: ārējo jeb kamoliņu zonu, vidējo jeb pavedienu zonu, iekšējo jeb tīklveida zonu.

Ārējā zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējā jeb kamoliņu zonā (Zona glomerulosa) atrodas sīkas šūnas, kas sagrupētas pavedienos un veido kamoliņus. Kamoliņus veido sīkas cilindriskās vai pirami­dālās šūnas ar apaļiem kodoliem. Šīs šūnas savā starpā veido komunikācijas (spraugveida) kontaktus. Starp šiem blīvi izvietotajiem kamoliņiem ir plānas saistaudu josliņas jeb septas, kas veido tīklveida balstu (stromu) dziedzera audiem. Septās ir artērijas, sinusoīdi ar fenestrēto endotēliju un nervi. Ārējās zonas šūnas sekretē minerālkortikoīdus, regulējot nātrija, kālija un ūdens homeostāzi organismā. Piemēram, aldosterons ietekmē distālos nefrona kanāliņus, kuņģa gļotādu, sviedru un siekalu dziedzerus, veicinot kālija izdalīšanu, nātrija reabsorbciju.[3][4]

Vidējā zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējā jeb pavedienu zonā (zona fasciculata) atrodas lielo poligonālo šūnu vei­dotie taisnie pavedieni (1-2 šūnu rindas), kuri novietoti perpendikulāri serdei.

Starp pavedieniem stiepjas septas, kas uzskatāmas par ārējās zonas septu turpinājumu. Šos endokrinocītus sauc arī par spon­giocītiem. [5]To mitohondrijos ir tubulārās kristas, daudz tauku ieslēgumu (holesterīns, fosfolipīdi, taukskābes) no kā tiek veidoti steroīdhormoni. Uz robežas starp kamoliņu zonu un pavedienu zonu endokrinocītu pavedieni satur cilmes šūnas.

Vidējā zona sekretē glikokortikoīdus (arī nedaudz gonadokortikoīdus). Viens no tiem ir kortizols. Kor­tizola ietekme uz vielmaiņu izpaužas:

Citi ir kortikosterons un kortizons. Glikokortikoīdi samazina iekaisuma procesus, palēnina dzīšanu, limfoblastu mitozi.

Adrenokortikotropais hormons no adenohipofīzes regulē glikokortikoīdu sekrēciju un sintēzi. Adrenokortikotropais hormons ir nepieciešams šūnu augšanai, stimulē steroīdu sintēzi un palielina asins caurplūdi šai zonai. [3][4]

Dziļā zona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziļajā zonā (Zona reticularis) endokrinocīti ir mazāki nekā zona fasciculata endokrinocīti. Izšķir gaišās šūnas un tumšās šūnas. Tumšās šūnas satur vairāk pigmenta lipofuscīna ieslēgumu un histoloģiski labi krāsojas. Raksturīgas steroīdsintezējošas šūnu uzbūves īpašības - vājš graudainais endoplazmatiskais tīkls un mitohondriji ar tubulārām kristām.Steroīdu hormoni neuzkrājas sekretorajās granu­lās, bet pēc sintēzes nekavējoties izdalās no šūnas.

Tās sintezē vājus androgēnus - dehidroepian­drosteronu (DHEA) un androstendiolu. Citos audos šie hormoni var pārvērsties par aktīvu androgēnu - testosteronu vai arī par estrogēniem. Sievietēm virsnieres ir galvenais androgēnu avots, tādēļ pubertātes periodā parādās, piemēram, padušu un kaunuma apmatojums. Turklāt androgēni veicina muskulatūras masas palielināšanos. Uz vecumu DHEA sintēze samazinās.[3][6][4][5]

Serde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

To no visām pusēm apņem garoza. Tajā atrodamas lielas hromafīnās šūnas, kas izkārtotas pavedienos. Tās pēc izcelsmes ir modificēti neironi. Izpētīts, ka audu kultūrās veido aksoniem līdzīgus izaugumus. Stresa situācijās pienākot impulsam pa preganglionārājām mielinētajām holīnerģiskajām šķiedrām, šūnas izlaiž sintezētos kateholamīnus. Izšķir 2 šūnu tipus, atkarībā no tā ko tās sekretē.

  • Viens šūnu tips (lielākā daļa) sekretē adrenalīnu. To sekretorās granulas ir mazākas un ar gaišāku serdi. Adre­nalīns, stimulējot beta adrenerģiskos receptorus, paātrina un pastiprina sirdsdarbibu, paaugstina vielmaiņu un glikozes limeni asinis, kā arī izraisa bronhu un skeleta muskulatūras asinsvadu gludo miocītu relaksāciju. Adrenalīna izraisītie efekti ir plaši, kas ir noderīgs smaga stresa situācijās, piemēram, asu sāpju gadījumā.
  • Otrs šūnu tips veido noradrenalīnu. Tajās ir lielas sekretorās granulas ar tumšu serdi un gaišu apmali. Noradrenalīns ietekmē galvenokārt alfa adren­erģiskos receptorus un izraisa, piemēram, perifē­ro asinsvadu gludo miocītu kontrakcijas, tādējādi pa­augstinot asinsspiedienu. Noradrena­līns izdalās neliela stresa situācijās,piemēram, psihoemocionālā stresa gadījumā.

Kateholamīni veicina arī lipolīzi, kuras rezultātā asinīs no tauku šūnām atbrīvojas taukskābes.[3][4][5] 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kādi ir virsnieru dziedzeri?. yesanswer.de. Atjaunināts: 2012-05-18.
  2. Virsnieru dziedzera funkcijas, virsnieru dziedzeru audzējs, virsnieru darbības traucējumi. Health care tips. Atjaunināts: 2012-05-18.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Aina Dālmane (2004). Histoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 319. lpp. ISBN 9984-770-42-7.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Ross M, Pawlina W (2011). Histology: A Text and Atlas (6th ed.). Lippincott Williams & Wilkins. p. 780. ISBN 978-0-7817-7200-6.
  5. 5,0 5,1 5,2 Medicīniskā histoloģija. Jurijs Markovs. ISBN 978-9984-716-76-3 Izdevniecība J.T. Group , SIA Gads 2008 Lappuses 212
  6. Young B, Woodford P, O'Dowd G (2013). Wheater's Functional Histology: A Text and Colour Atlas (6th ed.). Elsevier. p. 329. ISBN 978-0702047473.