Vismāra

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vismāra
Tirgus laukums Vismārā
Tirgus laukums Vismārā
Ģerbonis: Vismāra
Ģerbonis
Vismāra
Red pog.png
Vismāra
Koordinātas: 53°53′27″N 11°27′58″E / 53.89083°N 11.46611°E / 53.89083; 11.46611Koordinātas: 53°53′27″N 11°27′58″E / 53.89083°N 11.46611°E / 53.89083; 11.46611
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Mēklenburga-Priekšpomerānija
Apriņķis Ziemeļrietummēklenburgas apriņķis
Pilsētas tiesības 1229
Platība
 - Kopējā 41,36 km²
Augstums vjl 16 m
Iedzīvotāji (2010)
 - kopā 44 397
 - blīvums 1 073,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.wismar.de/

Vismāra (vācu: Wismar), oficiāli Hanzas pilsēta Vismāra (vācu: Hansestadt Wismar), ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā starp Lībeku un Rostoku. Osta Baltijas jūras krastā. Kuģu būves centrs. Senās ķieģeļu gotikas apbūves dēļ Vismāras vecpilsēta kopā ar Štrālzundes vecpilsētu 2002. gadā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pilsētu dibinājuši slāvi kā Višemiru. 1229. gadā ieguvusi pilsētas tiesības. No 1301. gada - Mēklenburgas sastāvā. 1259. gadā noslēdza līgumu ar Lībeku un Rostoku, liekot pamatus Hanzas savienībai. 13. un 14. gadsimtā Vismāra bija plaukstoša ostas pilsēta. Pēc Vestfālenes miera noslēgšanas 1648. gadā pilsēta iekļāvās Zviedrijā. Zviedrijas sastāvā Vismāra bija Zviedru Pomerānija augstākās tiesas mītes vieta līdz par 1803. gadam, kad Zviedrija to ieķīlāja Mēklenburgai. Tikai 1903. gadā, kad ķīlas laiks beidzās, Zviedrija formāli atteicās no tiesībām uz pilsētu. Otrā pasaules kara laikā Vismāra cietusi Sabiedroto uzbrukuma laikā. 1945. gada 2. maijā to ieņēma britu un kanādiešu karaspēks. 1945. gada 1. jūlijā tā tika nodota PSRS varas iestāžu pārziņā. Līdz Vācijas apvienošanai Vismāra ietilpa VDR.

Pilsētā uzņemta klasiskā 1922. gada ekspresionisma filma "Nosferatu, šausmu simfonija" (filmā Vismāra devēta par Visborgu).

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vismārā dzimuši: