Vispārējas kristīgas baznīcas pazīmes
Vispārējas kristīgas baznīcas pazīmes ir sistemātiskajā (dogmatiskajā) teoloģijā tradicionāli (kopš I Konstantinopoles koncila) pieņemts raksturlielumu kopums eklezioloģijā, jeb mācībā par baznīcu, pēc kurām tiek vērtēta organizācijas vai kustības piederība vispārējai Kristīgai baznīcai.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Pamata pazīmes
[izmainīt šo sadaļu] Patiesa baznīca ir viena
Patiesa (kristīgā) Baznīca ir viena ir jau senbaznīcā pieņemta izpratne par vienu no (kristīgās) baznīcas pamatbūtības sastāvdaļām. Viens no spēcīgākajiem šādas pārliecības argumentiem ir Jaunās Derības Pāvila vēstulē efeziešiem sacītais par baznīcas vienumu (4.nodaļa 3.-6.panti). Kristīgās baznīcas vienība (vienotība) dažādas teoloģijas tiek skaidrota atšķirīgi, gan kā organizatoriski - hierarhiska (pārsvarā Romas katoļu teoloģijā), gan ar neredzamas baznīcas vai apslēptās baznīcas būtību.
[izmainīt šo sadaļu] Baznīcas svētums
(Kristīgās) Baznīcas svētums, jeb apgalvojums, ka (kristīgā) baznīca ir svēta, ir jau senbaznīcā pieņemta izpratne par vienu no (kristīgās) baznīcas pamatbūtības sastāvdaļām. Kristīgās baznīcas svētuma pamatā ir uzskats par pilnīgumu un bezgrēcīgumu, kuru Jēzus Kristus svētuma dēļ baznīca bauda Dieva acu priekšā.
[izmainīt šo sadaļu] Baznīca ir katoliska (nejaukt ar Romas katoļu baznīcu)
Katolicisms (grieķu: καθολικός - vispārējs, visaptverošs) arī ir viena no kristīgo teoloģiju izvirzītajām vispārējas kristīgas baznīcas pazīmēm. Tā nosaka konkrētas mācības pēctecības atbilstību, sākot ar kristīgās baznīcas pirmsākumiem un attiecībā uz mācību un praksi. Latvijā katolicisms visbiežāk tiek kļūdaini attiecināta tikai uz Romas katoļu baznīcu.
[izmainīt šo sadaļu] Baznīca ir apustuliska
Apustuliskums (grieķu: Ἀπόστολος — sūtnis, apustulis) tradicionāli sistemātiskajā (dogmatiskajā) teoloģijā norāda uz mācības un/vai prakses atbilstību apustuliskās senbaznīcas piemēram un liecībai.
[izmainīt šo sadaļu] Pestīšanas pieejamība kristīgā baznīcā
Pestīšanas pieejamība kristīgajā baznīcā, jeb apgalvojums, ka ārpus kristīgās baznīcas nav iespējama grēcinieka pestīšana, ir jau senbaznīcā pieņemta izpratne par cilvēkam pieejamu Jēzus Kristus pestījošo nopelnu vienīgi kristīgās baznīcas ietvaros. Tradicionāli šis formulējums tiek iekļauts vispārēju kristīgas baznīcas pazīmju skaitā.
[izmainīt šo sadaļu] Citas pazīmes
Tradicionālajam pazīmju skaitam var tikt pievienotas arī citas. Piemēram, Baznīca ir apslēpta vai Baznīca ir neredzama. Apslēptā baznīca ir, galvenokārt, luteriskās teoloģijas mācība. Tiek iekļauta vispārēju kristīgas baznīcas pazīmju skaitā. Pretēji, pirmkārt, Romas katoļu teoloģijai, kas apgalvo, ka patiesā kristīgā baznīca ir redzama (tās) organizatoriskajā struktūrā, vai vispār kādās organizatoriskās struktūrās un, otrkārt, zināmā opozīcijā protestantiskajai neredzamās baznīcas mācībai, ka patiesa kristīga baznīca cilvēka acīm nav saskatāma, mācība par apslēpto baznīcu uzsver, ka patiesā kristīgā baznīca ir apslēpta cilvēka acīm, bet tā ir sastopama ikvienā vietā, kur tiek pasludināta Evaņģēlija mācība un atbilstoši Kristus pavēlei pārvaldīti Sakramenti.
