Vituss Jonasens Berings (dāņu: Vitus Jonassen Bering, krievu: Витус Ионассен Беринг; 1681. gada augusts — 1741. gada 19. decembris) bija dāņu izcelsmes Krievijas jūrnieks un pētnieks. 1725. gadā Krievijas cars Pēteris I sūtīja Beringu izpētīt, vai starp Āziju un Ameriku ir sauszemes tilts. Trīs gadus pēc izbraukšanas no Sanktpēterburgas Berings sasniedza jūras šaurumu, kas vēlāk tika nosaukts viņa vārdā par Beringa šaurumu. Nespēdams saskatīt Aļaskas krastu, bet secinājis, ka Āzija un Amerika savā starpā nav savienotas, viņš 1730. gadā atgriezās Sanktpēterburgā. 1733. gadā Berings vēlreiz atgriezās šajā apvidū, un šoreiz ekspedīcija sasniedza Aļaskas krastu, taču atpakaļceļā uz Sibīriju aizkavējās un bija spiesta pārziemot neapdzīvotā salā, kur vairums ekspedīcijas dalībnieku, arī tās vadītājs, saslima un nomira. Salu Komandoru salās, kurā Berings nomira, nosauca viņa vārdā par Beringa salu.
