Vizma Belševica

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vizma Belševica
Vizma Belševica
Personīgā informācija
Dzimis 1931. gada 30. maijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2005. gada 6. augustā (74 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Tautība latviete
Bērni Klāvs Elsbergs, Jānis Elsbergs
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniece, dzejniece, tulkotāja
Valoda latviešu valoda
Žanri Proza, dzeja

Vizma Belševica (dzimusi 1931. gada 30. maijā Rīgā, mirusi 2005. gada 6. augustā) bija latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja. Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā,[1] Vizma Belševica ir saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, piemēram, Spīdolas balvu par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk". 1990. gada 6. decembrī ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.

Vizma Belševica ir viena no nedaudzajiem latviešu literātiem, kas ir kļuvuši atpazīstami arī ārvalstīs. Arī viņas dēli Klāvs un Jānis Elsbergi kļuvuši par pazīstamiem literātiem.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vizma Belševica piedzima 1931. gada 30. maijā Rīgā strādnieku ģimenē. Viņas vecāki Jānis Belševics un Ieva Belševica, dzimusi Cīrule, dzīvoja Rīgā, Grīziņkalnā, bet Vizma lielu daļu bērnības pavadīja pie radiniekiem Ugālē. Pirmā publikācija bija dzejolis "Zemes atmoda" laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1947. gadā. 1948. gadā Vizma pabeidza 2. Rīgas poligrāfisko arodskolu. Neklātienē viņa beidza arī Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu kā arī 1961. gadā M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. 1955. gadā iznāca pirmais V. Belševicas dzejoļu krājums "Visu ziemu šogad pavasaris".

Belševica saņēma pārmetumus no partijas vadītājiem jau 1963. gadā par dzejoļu ciklu "Siržu seifi", kas publicēts žurnālā "Karogs". Sešdesmitajos gados emocionālais vēstures motīvu izmantojums krājumā "Gadu gredzeni" kļuva par notikumu literārajā vidē un sacēla skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Tam sekoja nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāva, kurā liecināja Belševica, un pēc tās viņai piecus gadus tika liegtas publicēšanās iespējas. Tomēr septiņdesmito gadu otrajā pusē viņas darbi atkal tiek atļauti, iznāca dzejas, prozas un tulkojumu grāmatas, Raimonda Paula dziesmas "Es aiziet nevaru" un "Kamola tinēja" kļuva par gada populārākajām dziesmām, skatītāju simpātijas iekaroja īsfilma "Tās dullās Paulīnes dēļ" pēc Belševicas stāsta motīviem.

1987. gadā mīklainā nāvē aizgāja bojā Belševicas vecākais dēls Klāvs Elsbergs. Sākoties atmodai, 1989. gadā Belševica iestājās Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā. 1994. gadā V. Belševica tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Saņēmusi Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu literatūrā (2002) un labāko atdzejas grāmatu (2004).

Mirusi 2005. gada 6. augustā Rīgā, apbedīta Raiņa kapos.

Bibliogrāfija (nepilnīga)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Visu ziemu šogad pavasaris". Rīga: LVI, 1955.
  • "Zemes siltums". Rīga: LVI, 1959.
  • "Jūra deg". Rīga: Liesma, 1966.
  • "Gadu gredzeni". Rīga: Liesma, 1969.
  • "Madarās". Rīga: Liesma, 1976.
  • "Kamola tinēja". Rīga: Liesma, 1981.
  • "Dzeltu laiks". Rīga: Liesma, 1987.

Proza[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ķikuraga stāsti". Rīga: Liesma, 1965.
  • "Nelaime mājās". Rīga: Liesma, 1979.
  • "Bille. Triloģija" (autobiogrāfisks romāns):
    • "Bille". Itaka (ASV): Mežābele, 1992; Rīga: Jumava, 1995.
    • "Bille un karš" [sākotnēji "Bille dzīvo tālāk"]. Rīga: Jumava, 1996.
    • "Billes skaistā jaunība". Rīga: Jumava, 1999.
  • "Lauzta sirds uz goda dēļa". Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.

Grāmatas bērniem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ceļreiz ceļš uz pasaciņu". Rīga: Liesma, 1985.
  • "Zem zilās debesu bļodas". Rīga: 1987.
  • "Patiess stāsts par Čingo Babu, Lielo Gliemezi un Jūras Karaļa bēdām". Rīga: Liels un mazs, 2007.

Citi izdevumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Ievziedu aukstums". Rīga: Liesma, 1988 [dzejas izlase].
  • "Baltās paslēpes". Rīga: Artava, 1991 [mīlas lirikas izlase].
  • "Par saknēm būt". Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 [dzejas izlase].
  • "Raksti", 1.-4. sējums". Rīga: Jumava, 1999—2002.
  • "Atdzeja". Rīga: Atēna, 2004 [atdzejojumu izlase].

Par autoru[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anda Kubuliņa. "Vizma Belševica". Rīga: Preses nams, 1997.
  • "Zem Dvīņu zīmes" [rakstu krājums]. Rīga: Karogs, 2006.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]