Vladilens Finogejevs

Vikipēdijas lapa
Vladilens Finogejevs
Владилен Петрович Финогеев
Personīgā informācija
Dzimis 1928. gada 19. jūlijā
Maskava, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 2014. gada 28. aprīlī (85 gadi)
Maskava, Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība Krievs
Inženiera darbība
Nozare raķeštehnika
Darba vietas NII-885, CNII avtomatiki i gidravliki
Izglītība Maskavas aviācijas institūts

Vladilens Finogejevs (Владилен Петрович Финогеев, dzimis 1928. gada 19. jūlijā, miris 2014. gada 28. aprīlī) bija PSRS inženieris, zinātnieks. Sociālistiskā Darba Varonis.

1952. gadā Finogejevs pabeidza Maskavas aviācijas institūtu. Pēc tam viņš strādāja zinātniski pētnieciskajā institūtā NII-885: sākotnēji inženieris, vēlāk — galvenā konstruktora vietnieks. Vladilens Finogejevs piedalījās raķeštehnikas vadību sistēmu izstrādē un izmēģināšanā raķetēm R-11, R-11 FM, RT-2, R-9, R-7, UR-100, UR-500, Vostok, Sojuz, Molnija u.c. 1961. gada 17. jūnijā, saistībā ar veiksmīgo pirmā cilvēka lidojumu kosmosā, Finogejevam piešķirts goda nosaukums Sociālistiskā Darba Varonis, apbalvojot viņu ar Ļeņina ordeni un zelta medaļu "Sirpis un Āmurs".

1970. gadā Vladilens Finogejevs kļuva par PSRS Aizsardzības rūpniecības ministra vietnieku. Viņš bija arī starpresoru koordinācijas padomes priekšsēdētājs, raķešu kompleksu Temp-2S un Pioner izmēģinājumu un ieviešanas valsts komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atomenerģētikas starpresoru koordinācijas padomes loceklis. No 1981. līdz 2000. gadam Finogejevs strādāja CNII avtomatiki i gidravliki par direktora vietnieku zinātnes jautājumos.

Vladilens Finogejevs ir vairāk nekā 100 zinātnisko darbu, piecu izgudrojumu un patentu autors.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]