Vladimirs Bagirovs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vladimirs Bagirovs
Владимир Константинович Багиров
Vladimirs Bagirovs Pasaules šaha senioru čempionātā Griskirhenā (Austrija) 1998. gadā
Vladimirs Bagirovs Pasaules šaha senioru čempionātā Griskirhenā (Austrija) 1998. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1936. gada 16. augustā
Batumi, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Miris 2000. gada 21. jūlijā (63 gadi)
Jiveskile, Karogs: Somija Somija
Dzīves vieta Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Nodarbošanās šahists

Vladimirs Bagirovs (dzimis 1936. gada 16. augustā Batumi, Gruzijā, miris 2000. gada 21. jūlijā Jiveskilē, Somijā) bija starptautiskais lielmeistars šahā (no 1978. gada). Pēc izglītības inženieris mehāniķis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimis Gruzijā armēņu — ukraiņu ģimenē. No agras bērnības līdz 1980. gadam dzīvojis Baku, pēc tam pārcēlies dzīvot uz Rīgu. Ar šahu sācis nodarboties Baku pionieru pilī, pirmais treneris bijis Surens Abramjans. Pārstāvējis sporta biedrību «Burevestņik».

1958. gadā izcīnījis PSRS sporta meistara nosaukumu, uzvarot kvalifikācijas mačā Jakovu Estrinu. Vairākkārt — 1959.,[1] 1960.,[2] 1961.,[3] 1963.,[4] 1964.,[5] 1966.,[6] 1967.,[7] 1968.,[8] 1970.,[9] 1971.,[10] 1972.,[11] 1976. gadā[12] — izcīnījis Azerbaidžānas čempiona nosaukumu šahā. PSRS šaha čempionātos augstākais sasniegums bija 4. vieta 1960. gadā.[13] PSRS komandas sastāvā uzvarējis Eiropas komandu čempionātā šahā Oberhauzenā 1961. gadā[14] un Pasaules studentu komandu čempionātā 1961.[15] un 1962. gadā.[16] Uzvarējis starptautiskajos turnīros Džakartā 1960. gadā, Baku 1964. gadā,[17] Batumi 1966.gadā,[18] Maskavā 1968. gadā,[19] Tbilisi 1971. gadā.[20] 1963. gadā Bagirovam piešķirts starptautiskā meistara nosaukums šahā, bet 1978. gadā starptautiskā lielmeistara nosaukums.

Pēc PSRS sabrukuma šaha turnīros pārstāvējis Latviju. 1991. gada 2. atklātajā Latvijas čempionātā šahā dalījis 2.-5. vietu.[21] Daudzus gadus spēlējis Vācijas šaha kluba «SK Zehlendorf» sastāvā. 1998. gadā uzvarējis Pasaules senioru šaha čempionātā Austrijas pilsētā Griskirhenā.[22]

Kā treneris strādājis ar Latvijas šahistiem Mihailu Tālu, Alekseju Širovu, Aleksandru Šabalovu.

Miris no sirdslēkmes šaha turnīra laikā Somijā.

Nozīmīgākās sacensības Latvijas izlases sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1992. gadā pie ceturtā galdiņa 30. Pasaules šaha olimpiādē Manilā (+1 –1 =6);[23]
  • 1992. gadā pie otrā galdiņa 10. Eiropas komandu šaha čempionātā Debrecenā (+1 –1 =4);[24]
  • 1993. gadā pie ceturtā galdiņa 3. Pasaules komandu šaha čempionātā Lucernā (+0 –0 =5);[25]
  • 1996. gadā pie trešā galdiņa 32. Pasaules šaha olimpiādē Erevānā (+3 –2 =3).[26]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]