Vladimirs Gitiss
| ||||||||||||
Vladimirs Gitiss (krievu: Владимир Михайлович Гиттис, 1881 — 1938) bija krievu un padomju militārais darbinieks, Krievijas PFSR Rietumu frontes pavēlnieks cīņās pret Latvijas armiju Latgales atbrīvošanas cīņu laikā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1881. gada 24. jūnijā Pēterburgā. 1902. gadā beidza karaskolu. Piedalījās Pirmajā Pasaules karā, 1915. gadā apbalvots ar Svētā Jura 4. šķiras krustu. 1917. gadā bija 148. Kaspijas kājnieku pulka komandieris pulkveža pakāpē.
Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gadā iestājās Sarkanajā armijā, komandēja Ziemeļu frontes 6. armiju (11.09.-22.11.1918.), Dienvidu frontes 8. armiju (01.12.-23.12.1918.). 1919. gada 22. jūlijā viņu iecēla par Rietumu frontes komandieri, vadīja kaujas pret Polijas, Igaunijas un Latvijas armijām līdz 1920. gada 20. aprīlim. Pēc tam Kaukāza frontes komandieris (15.05.1920. - 29.05.1921.).
Pēc Krievijas pilsoņu kara beigām bija Aizvolgas un Petrogradas kara apgabalu komandieris, no 1921. gada KPFSR Revolucionārās kara padomes loceklis. No 1926. gada Sarkanās armijas apgādes priekšnieka vietnieks, no 1930. gada Tirdzniecības tautas komisariāta pilnvarotais kara un jūras lietās.[1]
1937. gada 28. novembrī viņu apcietināja un notiesāja par dalību kontrrevolūcionārā militārā organizācijā un spiegošanā. Nāvessodu izpildīja 1938. gada 22. augustā Komunarkas masu kapos pie Maskavas.[2]
Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Гиттис Владимир Михайлович
- ↑ Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал».: Гиттис Владимир Михайлович. Род.1881, г.Ленинград; русский, член ВКП(б), обр. среднее, бывший полковник царской армии, начальник отдела внешних заказов НКО, комкор, прож. в Москве: Софийская наб., д.34, кв.103. Арест. 28.11.1937. Приговорен ВКВС СССР 22.08.1938 по обв. в участии в к.-р. военной организации и шпионаже. Расстрелян 22.08.1938. Реабилитирован 2.06.1956.