Vladimirs Nabokovs (krievu: Владимир Дмитриевич Набоков, dzimis 1869. gada 21. jūlijā, miris 1922. gada 28. martā) bija krievu jurists, publicists un politiķis. Viens no kadetu partijas līderiem. Rakstnieka Vladimira Nabokova tēvs. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Ainažos.
Dzimis augsta valsts ierēdņa (justīcijas ministra) ģimenē. Beidzis Sanktpēterburgas universitātes Juridisko fakultāti. No 1896. līdz 1904. gadam pasniedza Imperatora Juridiskajā skolā (Императорское училище правоведения). Izvirzījās apr vienu no kadetu partijas līderiem. 1906. gadā tika ievēlēts Pirmajā valsts domē. Pēc Domes padzīšanas Nabokovs bija viens no t. s. Viborgas uzsaukuma parakstītājiem, par ko tika sodīts ar 3 mēnešiem ieslodzījumā.