Vladimirs Nabokovs (politiķis)

Vikipēdijas lapa
Vladimirs Nabokovs
Владимир Дмитриевич Набоков
Vladimirs Nabokovs
Personīgā informācija
Dzimis 1869. gada 21. jūlijā
Carskoje Selo, Krievijas Impērija
(Puškina, Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1922. gada 28. martā (52 gadi)
Berlīne, Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās jurists, politiķis, publicists
Bērni 5 bērni, to skaitā Vladimirs Nabokovs

Vladimirs Nabokovs (krievu: Владимир Дмитриевич Набоков, dzimis 1869. gada 21. jūlijā, miris 1922. gada 28. martā) bija krievu jurists, publicists un politiķis. Viens no kadetu partijas līderiem. Rakstnieka Vladimira Nabokova tēvs. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Ainažos.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis augsta valsts ierēdņa (justīcijas ministra) ģimenē. Beidzis Sanktpēterburgas universitātes Juridisko fakultāti. No 1896. līdz 1904. gadam pasniedza Imperatora Juridiskajā skolā (Императорское училище правоведения). Izvirzījās apr vienu no kadetu partijas līderiem. 1906. gadā tika ievēlēts Pirmajā valsts domē. Pēc Domes padzīšanas Nabokovs bija viens no t. s. Viborgas uzsaukuma parakstītājiem, par ko tika sodīts ar 3 mēnešiem ieslodzījumā.

Pirmā pasaules kara laikā dienēja Staraja Rusā, Ainažos, vēlāk Sanktpēterburgā. Pēc Februāra revolūcijas Nabokovs kādu laiku bija Pagaidu valdības lietu pārvaldnieks (управляющий делами). Tika ievēlēts Krievijas Satversmes sapulcē, tomēr tās darbā nepiedalījās.

Vēlāk devās uz Krimu. No 1919. gada — emigrācijā. Nogalināts krievu monarhistu atentātā pret kadetu partijas līderi Pāvelu Miļukovu.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]