Vladimirs Pozners

Vikipēdijas lapa
Vladimirs Pozners
Владимир Владимирович Познер
Vladimirs Pozners
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 1. aprīlī (90 gadi)
Parīze, Francija
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Francija Francija
Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās žurnālists
Dzīvesbiedre Valentīna Čemberdži
(1957—1967)
Jekaterina Orlova
(1969—2005)
Nadežda Solovjova
(2005—pašlaik)
Augstskola Maskavas Universitāte

Vladimirs Pozners (krievu: Владимир Владимирович Познер; dzimis 1934. gada 1.aprīlī) ir PSRS un Krievijas žurnālists un propagandists. Rietumos ieguvis atpazīstamību ar to, ka Aukstā kara gados televīzijā skaidroja Padomju Savienības uzskatus. Viņš uzauga Amerikas Savienotajās Valstīs un lieliski pārvalda angļu valodu. Kopš 2008. gada viņš vada intervijas formāta raidījumu Pozner (Познер) Krievijas televīzijas Pirmajā kanālā, ieguvis popularitāti sabiedrībā ar saviem izteicieniem un profesionālo spēju intervēt savus viesus.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gada 1. aprīlī Parīzē ebreju izcelsmes kino darbinieka un sportista Vladimira Poznera (krievu: Владимир Александрович Познер),[1] un Žeraldīnes Luttenas (franču: Géraldine Lutten) ģimenē, viņa vecāki izšķīrās īsi pēc viņa dzimšanas. Trīs mēnešu vecumā kopā ar māti viņš pārcēlās dzīvot uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 1939. gadā ģimene atkal apvienojās un pārcēlās atpakaļ uz Parīzi un pēc Otrā Pasaules kara sākuma dzīvoja Marseļā, tad Madridē un Barselonā, vēlāk caur Lisabonu 1941. gadā pārcēlās atpakaļ uz ASV. Poznera tēvs sadarbojās ar padomju izlūkdienestu.[2] Sākoties makartisma periodam, 1948. gadā ģimene bija spiesta atstāt ASV un pārcēlās uz Berlīni, bet 1952. gadā — uz Maskavu.[1]

Tikai 19 gadu vecumā, dzīvojot Maskavā, Pozners apguva krievu valodu labā līmenī.[3] 1953. gadā viņš iestājās Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē, to absolvēja 1958. gadā.

Pēc augstskolas beigšanas Pozners divus ar pusi gadus strādāja pie rakstnieka Samuila Maršaka par literāro sekretāru. 1961. gadā viņam piedāvāja darbu preses aģentūrā Новости, kur viņš strādāja divus gadus par vecāko redaktoru politisko publikāciju galvenajā redakcijā. Bija pārsteigts uzzinot, ka aģentūras īstā pārvaldītāja bija Valsts drošības komiteja.[3] Kā izsakās pats Pozners, tad savu karjeru viņš sāka KGB dezinformācijas birojā. Pēc tam viņam piedāvāja kļūt par vecāko redaktoru angļu valodā iznākošā žurnālā USSR, kas galvenokārt tika izplatīts ASV (vēlāk pārdēvēts par Soviet Life). 1970. gadā viņš sāka strādāt Voice of Moscow redakcijā par politisko notikumu komentētāju. Tā bija propagandas radio programma publikai ASV un Lielbritānijā, ko finansēja Padomju Savienība. Pozners vadīja savu radioraidījumu angļu valodā līdz pat 1985. gadam.

Vladimirs Pozners un Fils Donahjū TV raidījumā Pozner & Donahue 1990. gados

Pozners kļuva populārs kā televīzijas tiltu vadītājs, tai skaitā bija kopā ar amerikāņu žurnālistu Filu Donahjū vadīta pārraide Ļeņingrada — Sietla 1985. gadā.[4] 1991. gadā Pozners saņēma uzaicinājumu strādāt ASV televīzijas kanālā CNBC, kur kopā ar Donahjū vadīja iknedēļas pārraides līdz pat 1996. gadam.

1997. gadā Pozners pārcēlās atpakaļ uz Maskavu. Strādāja par radioraidījumu vadītāju (1997—2006), kā arī bija televīzijas politisko sarunu šova Времена vadītājs Krievijas TV Pirmajā kanālā (2000—2008). 2008. gadā vadīja TV raidījumu ciklu Одноэтажная Америка (kopā ar Ivanu Urgantu). Kopš 2008. gada 17. novembra TV Pirmajā kanālā iznāk Poznera iknedēļas autorraidījums Познер.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]