Volīnijas apgabals

Volīnijas apgabals Волинська область
—  apgabals  —
Ļubarta pils Luckā
Karogs Ģerbonis
Valsts	Ukraina
Centrs	Lucka
Administratīvais iedalījums	20 Lucka Koveļa Novovolinska Volodimira-Volinska Horohivas rajons (ietilpst Berestečko un Horohiva) Ivaniču rajons Kamiņas-Kaširskas rajons (ietilpst Kamiņa-Kaširska) Kivercu rajons (ietilpst Kiverci) Koveļas rajons Lokaču rajons Luckas rajons Ļubešivas rajons Ļubomļas rajons (ietilpst Ļubomļa) Maneviču rajons Ratnes rajons Rožiščes rajons (ietilpst Rožišče) Staras Viživkas rajons Šackas rajons Turijskas rajons Volodimiras-Volinskas rajons (ietilpst Ustiluha)
Platība
- Kopā	20 143 km²
Iedzīvotāji (2012)
- Kopā	1 040 083
- Blīvums	51,6/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (96,9%)
Mājaslapa: http://www.voladm.gov.ua/

Volīnijas apgabals (ukraiņu: Волинська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Ļvivas apgabalu dienvidrietumos, Rivnes apgabalu dienvidaustrumos un austrumos, kā arī ar Brestas apgabalu Baltkrievijā, ziemeļos un Poliju rietumos.

Apgabalā ietilpst 4 apgabala nozīmes pilsētas - Lucka, Koveļa, Novovolinska un Volodimira-Volinska, kā arī 16 rajoni - Horohivas rajons, Ivaniču rajons, Kamiņas-Kaširskas rajons, Kivercu rajons, Koveļas rajons, Lokaču rajons, Luckas rajons, Ļubešivas rajons, Ļubomļas rajons, Maneviču rajons, Ratnes rajons, Rožiščes rajons, Staras Viživkas rajons, Šackas rajons, Turijskas rajons, Volodimiras-Volinskas rajons.

Pilsētas

Apgabalā ir 11 pilsētas:

Trekninātas - apgabala nozīmes pilsētas, kursīvā - pilsētas, kas nav rajonu centri.

Lucka — 214 653 iedz. Koveļa — 68 909 iedz. Novovolinska — 57 936 iedz. Volodimira-Volinska — 38 688 iedz. Kiverci — 14 916 iedz. Rožišče — 13 441 iedz.

Kamiņa-Kaširska — 10 609 iedz. Ļubomļa — 10 129 iedz. Horohiva — 9 186 iedz. Ustiluha — 2 205 iedz. Berestečko — 1 796 iedz.

Vēsture

Volīnijas apgabals ir daļa no vēsturiskā Volīnijas novada. Senatnē bija Kijevas Krievzemes daļa, un šeit atradās viens no Kijevas Krievzemes centriem - Volīnijas Vladimiras pilsēta. Pēc Kijevas Krievzemes pakāpeniskas sabrukšanas apgabals kļuva par Volīnijas kņazistes centru, vēlāk iekļaujoties Galīcijas-Volīnijas karalistē. No 1392. gada - Lietuvas lielkņazistes sastāvā. 1569. gadā iekļāvās kopējā Lietuvas-Polijas valstī. Pēc Polijas dalīšanām 1793. un 1795. gadā apgabals nokļuva Krievijas impērijas sastāvā līdz pat Pirmā pasaules kara beigām, kad apgabals iekļāvās Polijas valstī.

Sākoties Otrajam pasaules karam, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, 1939. gadā apgabalu ieņēma PSRS karaspēks, un tas tika iekļauts Ukrainas PSR sastāvā. Tika veikta masveida represijas un izvešanas pret apgabala iedzīvotājiem. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS to ieņēma vācu karaspēks. Holokaustā tika iznīcināta lielākā daļa no apgabala ebrejem, kuri mazpilsētās nereti veidoja iedzīvotāju vairākumu. Kaujinieki no UPA izvērsa represijas pret poļu iedzīvotājiem. Apgabalā darbojās arī poļu Armia Krajowa kaujinieki.

Pēc kara lielākā daļa poļu iedzīvotāji pārcēlās vai tika pārcelti uz dzīvi Polijā, sevišķi uz tās rietumu apgabaliem, no kuriem savukārt tika padzīti vācieši. Līdz 1991. gadam Volīnijas apgabals bija Ukrainas PSR sastāvā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Volīnijas apgabals.