Volgas somu valodas

Aptuvena etnolingvistiskā situācija 9. gs. Austrumeiropā. Volgas somu tautas, kas apzīmētas kā *Merya*, *Murom* un *Meshchera* ir izmirušas.^[1] Līdz mūsdienām izdzīvojuši marieši un mordvieši.

Volgas somu valodas ir grupa, ko dažkārt izšķir somugru valodu ģenealoģijā. Pie šīs grupas pieder mordviešu valoda, kurai ir divi literārās valodas varianti, erze un mokša (pēc cita uzskata erze-mordviešu un mokša-mordviešu ir divas patstāvīgas valodas),^[2] un mariešu valoda, kurai ir divi standartizēti varianti – kalnu mariešu un pļavu mariešu.^[3]

Saskaņā ar 2010. gada Krievijas tautas skaitīšanas rezultātiem, kā ziņo Ethnologue, Volgas somu valodām ir sekojošs runātāju skaits:^[4]

kalnu un pļavu mariešu – 338 000
erze un mokša mordviešu – 431 700

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Denis Sinor. The Cambridge History of Early Inner Asia. Cambridge University Press, 1990. 151. lpp. ISBN 0-521-24304-1.
↑ «erzan.ru – РАЗЛИЧИЯ МЕЖДУ ЭРЗЯНСКИМ И МОКШАНСКИМ ЯЗЫКАМИ СУЩЕСТВЕННЫ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 18. augustā.
↑ «AILAB – Somugru valodu saime». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. decembrī. Skatīts: 2014. gada 9. janvārī.
↑ Ethnologue – Uralic

[1] Denis Sinor. The Cambridge History of Early Inner Asia. Cambridge University Press, 1990. 151. lpp. ISBN 0-521-24304-1.

[2] «erzan.ru – РАЗЛИЧИЯ МЕЖДУ ЭРЗЯНСКИМ И МОКШАНСКИМ ЯЗЫКАМИ СУЩЕСТВЕННЫ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 18. augustā.

[3] «AILAB – Somugru valodu saime». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. decembrī. Skatīts: 2014. gada 9. janvārī.

[4] Ethnologue – Uralic

[1]

[2]

[3]

[4]