Vulkāns

Vikipēdijas raksts

Vulkāns ir ģeoloģiska zemes forma, kurai caur atveri zemes virsmā izplūst karstie, šķidrie ieži- lava, pelni un gāzes. Vārds vulkāns radies no senā romiešu uguns dieva Vulkāna vārda. Vulkāni ir dažāda tipa, tie atrodami arī uz citām planētām un Mēness.

[izmainīt šo sadaļu] Vulkānu rašanās

Vulkāni parasti atrodas tektonisko plātņu kontakta zonās un vietās, kur šīs plātnes ir plānas. Arī vietās, kur zemes garoza ir ļoti plāna. Vulkāni veidojas lavai izspiežoties cauri šīm vietām un veidojot tur plašus kanālus. Laika gaitā, lavai un pelniem atdziestot, apkārt šīm atverēm veidojas kalns.

[izmainīt šo sadaļu] Izvirstošās vielas

Vulkāni izverd un sastāv no magmatiskajiem iežiem. Tos iedala:

• intruzīvajos iežos
• efuzīvajos iežos

No vulkāniem izverd efuzīvie ieži- pumeks, obsidiāns (vulkāniskais stikls), dolerīts, gabro, andezīts, bazalts, ksenolīts. Efuzīvie ieži ir lavas jeb magmas sastāvā. Vēl izvirduma laikā no vulkāna izverd tefra, ūdens tvaiki, karsts ūdens un dažādas vulkāniskās gāzes- slāpeklis, skābeklis, inertās gāzes, ogļskābā gāze, ūdeņradis, tvana gāze, ūdeņraža sulfīds, hlorīds un fluorīds. Ļoti mazās devās arī amonjaks un metāns. Visas šīs vulkāniskās gāzes cilvēkam ir nāvējošas un bīstamas pat mazās devās, izņemot ūdeņradi un ogļskābo gāzi. Vulkānisko gāzu tvaika strūklu, kura izplūst no vulkāna plaisām vai lavas, sauc par fumarolu. Ja fumarola gāze izplūst caur šķidru vulkānisko pelnu masu, rodas dubļu avoti. Fumarolas sastāv no galvenokārt no sērpaskābes, anhidrīda, hlorūdeņraža, sērūdeņraža, amonjaka, ogļskābās gāzes, alkāliskiem hlora savienojumiem, sēra, slāpekļa un no ūdens tvaika. Tām ir dažāda temperatūra, ķīmiskais sastāvs un izdalīšanās ātrums. Fumarolas izdalās arī vulkānu izvirdumu starplaikos. Daudzi vulkāni izverd arī pelnus un karstus dubļus. Seno vulkānu vietās, noārdoties sacietējošu magmas avotu pārsedzošiem iežiem, zemes virsū atsedzas liels magmatisko iežu masīvs- batolīts.

[izmainīt šo sadaļu] Vulkanoloģija

Par vulkanoloģiju sauc ģeoloģijas nozari, bet zinātniekus, kuri ilgstoši novēro vulkānu uzvedību, to izcelšanos, pēta lavas un gāzu sastāvu, sauc par vulkanologiem. Pētot lavas, gāzu, fumarolu ķīmisko sastāvu un temperatūru zinātnieki spēj izpētīt zemes mantiju un garozu un var paredzēt aptuvenu nākošo izvirduma laiku, savukārt tas ļauj savlaicīgi evakuēt iedzīvotājus