Wide-field Infrared Survey Explorer

Vikipēdijas lapa
Wide-field Infrared Survey Explorer
WISE
Wide-field Infrared Survey Explorer
KA veidsOrbitālā observatorija
Organizācija:NASA / JPL
IzgatavotājiBall Aerospace
Lockheed Martin
Space Dynamics Laboratory
Bāzes platformaRS-300
Starts14.12.2009. 14:09:33 UTC
Starta vietaVandenberga
NesējraķeteDelta II 7320-10
Darbības ilgums14 mēneši (primārā misija)
NSSDC ID2009-071A
SCN36119
Tīmekļa vietnehttps://www.jpl.nasa.gov/wise/
Masa750 kg
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Slīpums97,5°
Apogejs533 km
Perigejs524 km

WISE jeb Wide-field Infrared Survey Explorer ("Plaša lauka infrasarkanās apskates pētnieks") ir NASA infrasarkanā spektra orbitālā observatorija. Tā orbītā palaista 2009. gada 14. decembrī.

Kosmiskais aparāts apgādāts ar 40 cm diametra teleskopu, kas var uzņemt attēlus 3 līdz 25 μm viļņu garuma diapazonā. WISE attēlu detektors ir vismaz 1000 reižu jutīgāks par iepriekšējiem infrasarkanā diapazona teleskopiem, piemēram, IRAS, AKARI un COBE.

WISE pirmsstarta sagatavošanā

WISE darba orbīta bija 525 km augstumā riņķveida, polāra, solārsinhrona. 10 mēnešu ilgumā paredzēts uzņemt 99 % debess attēlu, vismaz astoņus attēlus vienā pozīcijā. Misijas ilgums ierobežots ar ūdeņraža krājumiem, kas nepieciešami teleskopa atdzesēšanai līdz 12 K.

2009. gada 29. decembrī tika atvērts zinātnisko instrumentu pārklājs. Pirmo attēlu WISE uzņēma 2010. gada 6. janvārī. Regulāra debessjuma attēlu uzņemšana sākās 14. janvārī.

2010. gada 17. jūlijā tika pabeigta visas debess uzņemšana. Līdz instrumentu dzesējošā ūdeņraža izsīkšanai tika atkārtota Visuma skenēšana (zinātnieki cerēja, ka paspēs iegūt attēlus vismaz pusei no debess).

Līdz 2010. gada oktobrim WISE attēlos tika atklāti vairāk nekā 33 500 iepriekš nezināmi asteroīdi, no kuriem 120 ir Zemei tuvi asteroīdi, kā arī 19 jaunas komētas.[1][2] Atklāti divi brūnie punduri, lai gan to attālumi nav zināmi, kā arī vairāki brūno punduru kandidāti.[3]

2010. gada 4. oktobrī NASA paziņoja, ka primārā misija ir pabeigta, jo ir beigušies dzesētāja krājumi. Tā kā divi no četriem infrasarkanā starojuma detektoriem spēj darboties arī augstākās temperatūrās (jaunā darba temperatūra bija -203 °C), tad tos izmantoja, lai veiktu Zemei tuvu objektu: asteroīdu un komētu novērojumus. Šī pagarinājuma misija nosaukta par NEOWISE Post-Cryogenic Mission. Šī papildmisija bija paredzēta no viena līdz četriem mēnešiem, atkarībā no rezultātiem.[1]

2011. gada 9. janvārī WISE bija pabeidzis debess otrreizēju uzņemšanu. 1. februārī kosmiskais aparāts tika ieslēgts hibernācijas režīmā. 7. februārī uz zemi tika pārraidīti pēdējie zinātniskie dati. 17. februārī tika izslēgts pavadoņa raidītājs. Uztvērējs gan palika ieslēgts, atstājot iespēju kosmisko aparātu "atdzīvināt".[4]

2013. gada 22. augustā NASA paziņoja, ka plāno atjaunot WISE zinātnisko darbību, lai pētītu Saules sistēmas objektus, piemēram, Zemei tuvos asteroīdus.[5] Septembrī kosmiskais aparāts tika aktivizēts. Tas tiks izmantots Zemei tuvo asteroīdu novērošanai, lai starp tiem meklētu potenciāli bīstamos. Decembra otrajā pusē tika saņemti pirmie WISE uzņemtie attēli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 NASA's WISE Mission Warms up but Keeps Chugging Along Arhivēts 2010. gada 7. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Whitney Clavin, Jet Propulsion Laboratory, 2010-10-04 (angliski)
  2. Alan Chamberlin. «WISE NEA/Comet Discovery Statistics». NASA, 2010-06-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-05-27. Skatīts: 2010-06-05.
  3. John Matson. «WISE satellite already spots two brown dwarfs». Scientific American (angliski), 2010-05-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-05-31. Skatīts: 2010-06-04.
  4. WISE Public Web Site (angliski)
  5. WISE telescope approved for three-year asteroid survey STEPHEN CLARK, SPACEFLIGHT NOW, 2013-08-22, (angliski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]