Windows Sockets

Vikipēdijas lapa

Windows Sockets, plašāk pazīstams kā Winsock, ir tehniska specifikācija, kas definē, kā Microsoft Windows tīkla programmatūra var piekļūt tīkla servisiem, galvenokārt TCP/IP. Otrā versija tika izlaista 1993. gada sākumā. Winsock atgādina UNIX Berkley Sockets un tas ir pamats tīkla lietojumprogrammu rakstīšanai.

Winsock pamatideja ir izstrādāt tīkla programmas, kas var strādāt ar jebkuru TCP/IP steku. Tas ir aktuāli, jo dažāda TCP/IP interfeisu realizācija dažkārt atšķiras. Pirmajā Winsock versijā (versija 1.1) nodrošināja tikai TCP/IP transportēšanu. Winsock otrā versija var strādāt ar citiem transporta protokoliem, piemēram, ATM vai IPX/SPX (angļu: Internet Packet Exchange/ JSequenced Package Exchange) un tos var izmantot vienlaicīgi dažādiem lietojumiem. Winsock otrā versija ir atpakaļsaderīga ar iepriekšējo versiju, tas nozīme, ka Winsock 1.1 programmām nav nepieciešama modifikācija darbam ar Winsock 2.

Microsoft un Intel nodrošina Winsock DLL dinamisko saišu bibliotēkas (DLL). Dažām Windows operētājsistēmām ir savas Winsock DLL versijas ar citiem nosaukumiem. Winsock DLL bibliotēka nodrošina divas dažādas API: no "augšas" - Winsock 2.0 API, no "lejas" - Winsock Service. Pirmais piemērots programmām, bet otrs sistēmas lietojumprogrammatūras izstrādātājiem, kas vēlas paplašināt Winsock ar papildu transportēšanas mehānismiem.