XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Vikipēdijas lapa

Padomju Latvijas Ceturtie Dziesmu svētki jeb XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā 1960. gada 18. – 24. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē, vienlaicīgi notika IV Deju svētki „Dinamo” sporta stadionā.

Svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā Dziesmu svētku komisija. Kopkorī bija 11 248 dziedātāji, apvienotajā pūtēju orķestrī 300 muzikanti. Virsdiriģenti bija Jānis Dūmiņš, Teodors Kalniņš, Haralds Mednis, Jānis Ozoliņš, Leonīds Vīgners, Staņislavs Broks. Goda virsdiriģents Jēkabs Mediņš.

Deju virsvadītāji bija Arvīds Donass, Aleksandrs Lembergs un Harijs Sūna. Goda virsvadītāja Milda Lasmane.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dziesmu svētkus ievadīja dziesmu karš. Kopkoris uzstājās divos koncertos. Dziesmu pavadījumus atskaņoja apvienotais pūtēju orķestris. Staņislavs Broks diriģēja Jāzepa Mediņa „Jauno laiku”, bet no dziesmu svētku repertuāra svītroja Emīļa Melngaiļa „Jāņuvakaru”.[1]

Godalgošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautas kora Goda nosaukumu piešķīra koriem "Dzintars", "Daile", "Gaismaspils', "Juventus", "Dziedonis", "Ezerzeme", "Mūza", "Daina", "Kokle".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «http://www.dziesmusvetki.tv/». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 7. augustā.