XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Vikipēdijas lapa

Padomju Latvijas (X) Dziesmu un (IX) Deju svētki, veltīti 40. gadadienai kopš padomju tautas uzvaras Lielajā Tēvijas karā un 45. gadskārtai kopš padomju varas atjaunošanas Latvijā jeb XIX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1985. gada 15. -21. jūlijā Rīgas Mežaparka Lielajā estrādē. Vienlaicīgi „Daugavas” stadionā notika Deju svētki.

Svētkus rīkoja Centrālā republikāniskā Dziesmu svētku komisija. Kopkorī bija 16 850 dziedātāji. Svētkos piedalījās arī apvienotais pūtēju orķestris, profesionālie mūziķi, kokļu ansambļi, etnogrāfiskie ansambļi un lauku kapelas, ārzemju vieskolektīvi. Deju svētkos piedalījās ap 6400 dejotāju.

Virsdiriģenti bija Imants Cepītis, Ausma Derkēvica, Jānis Dūmiņš, Daumants Gailis, Gido Kokars, Imants Kokars, Pauls Kvelde, Ilgvars Matrozis, Edgars Račevskis. Deju virsvadītāji: Marga Apsīte, Aija Baumane, Aleksandrs Lembergs, Vilis Ozols, Ingrīda Saulīte, Alfrēds Spura, Harijs Sūna, Baiba Šteina, Uldis Šteins, Osvalds Štrauss, Uldis Žagata.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopkoris uzstājās divos koncertos. Koncerta vidū negaidīti uz skatuves starp kopkora dziedātājiem iznāca Padomju armijas uniformās tērpti karavīri un piedalījās padomju dziesmu izpildīšanā krievu valodā.

Divas dienas pirms koncerta no virsdiriģentu saraksta bija izsvītrots Haralds Mednis un viņa diriģētā Jāzepa VītolaGaismas pils”, tomēr kopkoris kopā ar skatītājiem svētku noslēguma ceremonijas laikā viņu izsauca diriģēt "Gaismas pili".[1][2]

Noslēguma koncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1. daļa: P.Barisons, A.Skalbe „Dziesmai šodien liela diena” (v-dir. Ilgvars Matrozis); Im. Kalniņš, I. Ziedonis „Ļeņinam” (virsdiriģents Imants Cepītis); A. Novikovs, Ļ. Ošaņins „Manai dzimtenei” (virsdir. Ausma Derkēvica); Im. Kalniņš, I. Ziedonis „Zvērests” (virsdiriģents Edgars Račevskis); Ģ. Ramans V. Ļūdēns „Ar dziesmu Rīgā” (virsdiriģents Imants Cepītis); J. Vītols, K. Barons „Upe un cilvēka dzīve” (virsdir. Ausma Derkēvica); E. Dārziņš, J. Rainis „Lauztās priedes” (virsdiriģents Gido Kokars); V. Kaminskis, U. Krasts „Svinīga kantāte” (virsdiriģents Imants Kokars)
  • 2. daļa: J. Ozoliņš, G. Selga „Ieviņa” (virsdiriģents Imants Cepītis); V. Kaminskis, D. Avotiņa „Pie savas mātes zemes” (virsd. I. Cepītis); Ald. Kalniņš, S. Kaldupe „Latgalē” (virsdiriģente Ausma Derkēvica); Latv. t. dz. A. Žilinska apd. „Ai tu zaļā līdaciņa” (virsdir. Jānis Dūmiņš); Armēņu t.dz. Komitasa apd. „Alagjaza kalns” (virsdiriģ. Daumants Gailis); Moldāvu t.dz. G. Dangas apd. „Sirba” (virsdiriģente Ausma Derkēvica); Šostakovičs, Dolmatovskis „Dzimtene klausās” (virsd. Ausma Derkēvica); Latv. deja „Sen to Rīgu daudzināja” D. Rudovica hor. E. Īgenbergas mūz.; Hreņikovs, Gusevs „Audz, mūsu dzimtene” (virsdiriģ. Edgars Račevskis); V.Kaminskis, I.Ziedonis „Mūžu mūžos būs dziesma” (v-d. Ilgvars Matrozis); A. Engelmanis, O. Gūtmanis „Mūsu atbalss” (virsdiriģents Pauls Kvelde); A. Jurjāns, A. LīventālsLūk, roze zied” (virsdiriģents Gido Kokars); M. Zariņš, t. dz. v. „Ko mēs, brāļi, darīsim” (virsd. Imants Kokars)
  • 3. daļa: M. Zariņš, t. dz. v. „Ko mēs, brāļi, darīsim” (virsd. Imants Kokars); O. Grāvītis, J. Peters „Strēlnieku dzīvība sarkanā” parafrāze par dziesmu „Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros” (virsdiriģents Edgars Račevskis); „Dejotprieks”, U. Žagatas horeogrāfija, J. Grigaļa mūzika; Latv. t.dz. E.Melngaiļa apd.”Meita, sēde kuražās” (v-d. Edgars Račevskis); Igauņu t.dz. M. Sāra apdarē „Lēlo” (virsdiriģents Pauls Kvelde); Latv. t. dz. E. Melngaiļa apd. „Pūt, vējiņi” (virsdir. Daumants Gailis); G.Ordelovskis „Lielā Tēvijas kara dz. popūrijs”(pūt.orķ. v-d. G.Ordelovskis); G. Sviridovs „Valsis” (virsdiriģents Hermanis Eglītis); Alfr. Kalniņš „Karodziņu polonēze” (virsdiriģents Gunārs Ordelovskis); A. Krūmiņš „Jautrās skroderdienas” (virsdiriģents Hermanis Eglītis)
  • 4. daļa: M. Tomašūna svētku maršs „Prieks” (virsdiriģents Vilis Kokamegi), lietuviešu t.dz. M.Petrauska apd. „Sēju rūtas” (virsdir. Daumants Gailis), krievu t.dz. A.Svešņikova apd. „Spīd mēness” (virsdir. Jānis Dūmiņš); latviešu t.dz. J.Cimzes apd. „Teici teici, valodiņa” (v-dir. Imants Kokars); latv. t. dz. V.Kaminska apd. ”Bēdu manu lielu bēdu” (v-dir. Pauls Kvelde); E. Dārziņa „Mēness starus stīgo” (virsdir. Daumants Gailis); E. Melngaiļa „Jāņu vakars” (virsdir. Jānis Dūmiņš), koristi sāka izsaukt Haraldu Medni, Cinovskis uz skatuves uzveda Haraldu Medni un tad „Jāņu vakaru” atkārtoti nodiriģēja H. Mednis; Latv.t.dz. E.Melngaiļa apd. „Lokatiesi, mežu gali” (v-dir. Jānis Dūmiņš);
  • 5. daļa: D.Tuhmanovs, V.Haritonovs „Uzvaras diena” (virsdiriģents Gido Kokars); R. Pauls, J.Peters „Manai dzimtenei” (virsdiriģents Imants Kokars), koristi „meta gaisā” Raimondu Paulu; sekoja gara oficiālā virsdiriģentu un labāko māksliniecisko kolektīvu apbalvošanas ceremonija, kuras noslēgumā koristi un skatītāji jau pēc Dziesmusvētku Līgo karoga nolaišanas pieprasīja dziedāt repertuārā neiekļauto J. Vītola un Ausekļa "Gaismas pili", ko diriģēja Haralds Mednis; sekoja vēl arī „Pūt, vējiņi!” E. Melngaiļa apd. (dir. I.Kokars, A.Derkēvica, I.Cepītis, J.Dūmiņš, D.Gailis, I.Matrozis, P. Kvelde[3] G.Ordelovskis, Haralds Mednis).[4]

Pēc noslēguma koncerta koristi, muzikanti, dejotāji un visi svētku dalībnieki, elkoņos saķērušies, plecu pie pleca piespieduši, vienoti soļoja ciešās, stingrās kolonnās no Mežaparka uz Rīgas centru un dziedāja „Jāņu vakaru”, ”Pūt, vējiņi” un citas tautiskas dziesmas.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]