Zāra Leandere

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zāra Leandere
Zarah Leander
Zāra Leandere
Zāra Leandere 1938. gadā
Dzimusi Zāra Stīna Hedberga
1907. gada 15. februārī
Kārlstade, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Mirusi 1981. gada 23. jūnijā (74 gadu vecumā)
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Nodarbošanās Filmu aktrise, dziedātāja
Darbības gadi 1929–1979
Dzīvesbiedrs Arne Hilfers (1956–1978)
Vidars Forsels (1932–1943)
Nilss Leanders (1927–1932)

Zāra Leandere (Zarah Leander; dzimusi 1907. gada 15. februārī Kārlstadē, mirusi 1981. gada 23. jūnijā Stokholmā) bija zviedru aktrise un dziedātāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aktrises un dziedātājas karjeru Zāra Leandere uzsāka 1920. gadu nogalē un līdz 1930. gadu vidum jau bija iemantojusi plašu atzinību un popularitāti kā Skandināvijas valstīs, tā arī Vācijā.

1936. gadā Leandere noslēdza sadarbības līgumu ar UFA studiju Berlīnē. Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā filmas ar Zāras Leanderes piedalīšanos kļuva par Trešā Reiha propagandas rupora neatņemamu sastāvdaļu, bet Zāra Leandere par vienu no redzamākajām Trešā Reiha sejām.

Viņas radošā darbība Propagandas ministrijas kontrolētajā filmu nozarē tika un joprojām tiek vērtēta pretrunīgi, lai gan nekādus nosodāmus politiskus uzskatus Zāra Leandere sava mūža laikā nav paudusi un vienmēr ir koncentrējusies vienīgi uz savu radošo darbību.

Pēc Vācijas kapitulācijas Otrajā pasaules karā Leandere agrāko popularitāti vairs neiemantoja, taču līdz pat sava mūža beigām aktīvi koncertēja, kā arī piedalījās atsevišķās teātra un filmu lomās.

Neskatoties uz sarežģīto laikmetu, kura laikā uzplauka, attīstījās un savas augstākās virsotnes sasniedza Leanderes talants, viņa joprojām tiek uzskatīta par vienu no spožākajām parādībām Eiropas kino, operetes, kabarē un rēvijas kultūrā līdztekus tādām skatuves un kino zvaigznēm kā Marlēna Dītriha, Marika Reke, Grēta Garbo u.c. Starp citām Eiropas kino zelta laikmeta zvaigznēm Leandere pirmāmkārtām izceļās ar savu zemo, piesātināto kontralta balsi, tēlojuma ekspresiju un enerģiskumu, kā arī personības vitalitāti.[1]

Zāras Leanderes portrets uz zviedru ilustrētā žurnāla SE vāka 1941. gadā

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1930 – "Dantes mistērijas" (zviedru: Dantes mysterier), kopā ar Ēriku Abrahamsonu, Elizabeti Friski, Gustavu Levosu
  • 1931 – "Viltus miljonārs" (zviedru: Falska millionären), kopā ar Stūri Lāgervallu, Frīdolfu Rudinu
  • 1935 – "Laulības spēle" (zviedru: Äktenskapsleken), kopā ar Eināru Akselsonu, Karlu Gerhardu, Elzu Karlsoni
  • 1936 – "Premjēra" (vācu: Premiere), kopā ar Karlu Martelu, Atilu Herbigeru, Teo Lingenu
  • 1937 – "Uz jauniem krastiem" (vācu: Zu neuen Ufern), kopā ar Villiju Birgelu, Viktoru Štālu, Karolu Hēni, Ēriku Cīgelu, Hildi fon Štolcu
  • 1937 – La Habanera, kopā ar Ferdinandu Marianu, Karlu Martelu, Paulu Bildtu, Edvīnu Jirgensenu, Verneru Finku
  • 1938 – "Dzimtene" (vācu: Heimat), kopā ar Heinrihu Georgu, Rūtu Helbergu, Līnu Karstenu, Paulu Herbigeru, Leo Slezaku
  • 1938 – "Zilā lapsa" (vācu: Der Blaufuchs), kopā ar Villiju Birgelu, Paulu Herbigeru, Džeinu Tildenu, Karlu Šenbeku, Rūdolfu Plati
  • 1939 – "Tā bija reibinoša balles nakts" (vācu: Es war eine rauschende Ballnacht), kopā ar Mariku Reki, Paulu Dālki, Aribertu Vešeru
  • 1939 – "Tuksneša dziesma" (vācu: Das Lied der Wüste), kopā ar Gustavu Knutu, Fridrihu Dominu, Herbertu Vilki, Francu Šafheitlinu
  • 1940 – "Ķēniņienes sirds" (vācu: Das Herz der Königin), kopā ar Villiju Birgelu, Akselu fon Ambeseru, Villiju Kvadflīgu, Margotu Hīlšeri
  • 1941 – "Ceļš brīvībā" (vācu: Der Weg ins Freie), kopā ar Hanu Stivi, Agnesu Windeki, Zigfrīdu Breieri, Hedvigu Vangeli
  • 1942 – "Lielā mīla" (vācu: Die große Liebe), kopā ar Viktoru Štālu, Paulu Herbigeru, Grētu Veizeri, Volfgangu Preisu
  • 1942 – "Toreiz" (vācu: Damals), kopā ar Hansu Stivi, Rosano Braci, Karlu Martelu, Hildu Kerberi, Oto Grāfu
  • 1950 – "Gabriela" (vācu: Gabriela), kopā ar Zigfrīdu Breieru, Karlu Radacu, Grētu Veizeri, Gunnaru Melleru
  • 1952 – Cuba Cabana, kopā ar Oto Vilhelmu Fišeru, Paulu Hartmani, Hansu Rihteru, Eduardu Linkersu, Karlu Meiksneru, Verneru Līvenu
  • 1953 – Ave Maria, kopā ar Hansu Stivi, Mariannu Holdi, Hildu Kerberi, Bertu Drūsu, Karlu Veriju
  • 1954 – "Ar Tevi vienmēr bija tik jauki" (vācu: Bei Dir war es immer so schön), kopā ar Villiju Forstu, Heincu Draki, Sonju Cīmani, Margotu Hīlšeri
  • 1959 – "Zilā kode" (vācu: Der blaue Nachtfalter), kopā ar Kristianu Volfu, Marinu Petrovu, Paulu Hartmani, Verneru Hinci
  • 1964 – Das Blaue vom Himmel (TV filma), kopā ar Karinu Bālu, Toniju Saileru, Karlosu Verneru
  • 1966 – "Šī brīnišķīgā sieviete" (vācu: Das gewisse Etwas der Frauen), kopā ar Nadju Tilleri, Anitu Ekbergu, Rominu Paueri, Robertu Hofmani, Mišeli Mersjē

Operešu un mūziklu lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1929 — "Ernsta Rolfa rēvija"
  • 1930 — "Līksmā Stokholma" (zviedru: Det glada Stockholm)
  • 1930 — "Karla Gerharda jaunceltne" (zviedru: Karl Gerhards nybygge)
  • 1930 — "Paraugrēvija" (zviedru: Utställningsrevyn)
  • 1931 — "Stokholma ir un paliek Stokholma" (zviedru: Stockholm blir Stockholm)
  • 1931 — "Vāsas jaungada šovs" (zviedru: Vasans nyårsrevy)
  • 1931 — "Jautrā atraitne" (zviedru: Glada änkan)
  • 1932 — "Japāņu traģēdija" (zviedru: En japansk tragedi)
  • 1932 — "Nākotnes seja — piecpadsmit peniju opera" (zviedru: Tidens ansikte – en femtonöresopera)
  • 1933 — "Tautas virtuve" (zviedru: Folkköket)
  • 1933 — "Starp mums, grieķiem" (zviedru: Oss greker emellan)
  • 1933 — "Sieviete, kas zin, ko vēlas" (zviedru: En kvinna som vet vad hon vill)
  • 1934 — "Mans drauga logs" (zviedru: Mitt vänliga fönster)
  • 1936 — "Tirgotāji no Ziemeļu Venēcijas" (zviedru: Köpmännen i Nordens Venedig)
  • 1936 — "Aksels pie debesu vārdiem" (vācu: Axel an der Himmelstür)
  • 1958 — "Skandalozā dāma" (vācu: Madame Scandaleuse)
  • 1960 — "Sieviete, kas zin, ko vēlas" (zviedru: En kvinna som vet vad hon vill, vācu: Eine Frau, die weiß, was sie will)
  • 1964 — "Dāma no Parīzes" (vācu: Lady aus Paris)
  • 1968 — "Šnabis ķēniņienei" (vācu: Wodka für die Königin)
  • 1975 — "Kādas vasaras nakts smiekli" (vācu: Das Lächeln einer Sommernacht)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]