Zīda ceļš

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zīda ceļš 1. gadsimtā

Zīda ceļš bija seno laiku un viduslaiku tirdzniecības ceļš no Ķīnas uz Centrālāziju, pēc tam uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras baseina valstīm. Zīda ceļš izveidots 114. gadā p.m.ē., kad Ķīnā valdīja Haņu dinastija imperators Vudi, kurš vēlējās izveidot stabilus tirdzniecības sakarus, lai iegūtu slavenos persiešu zirgus. Ar 70 000 vīru lielu jātnieku armiju viņš nodrošināja mieru Ķīnas rietumos, no kurienes arī aizsākās tirdzniecības apmetņu būvniecība maršrutā no Ķīnas līdz Kaspijas jūrai. Zīda ceļš tika izmantots līdz pat 16.gadsimtam. [1]

Ceļa ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīda ceļš ir vesels sauszemes un jūras ceļu tīkls, kura garums bija vairāk nekā 8000 km. Tirdzniecības ceļa sākums bija Ķīnā, un savienoja senatnes lielās impērijas - Ķīnu, Indiju, Persiju, Divupi, Ēģipti un Romas impēriju.

Nosaukuma rašanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu nosaukumu šis senais tirdzniecības ceļš ieguva 1877. gadā kad pirmo reizi ceļu par Zīda ceļu nodēvēja vācu ceļotājs un ģeogrāfs Ferdinands fon Rihthofens.

Zīda ceļa nozīmība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Zīda ceļa starpniecību Rietumos nonāca tādi ķīniešu izgudrojumi kā šaujampulveris, papīrs, kompass. Rakstīts, ka budisms ienāca Ķīnā pa Zīda ceļu.[2]

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Elisseeff, Vadime (2001). The Silk Roads: Highways of Culture and Commerce. UNESCO Publishing / Berghahn Books. 332 pages. lpp. ISBN 978-92-3-103652-1.
  2. Richard Folz, Religions of the Silk Road (37-58 lpp.), ISBN 978-0-230-62125-1