Zaķveidīgie

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaķveidīgie
Lagomorpha (Brandt, 1855)
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus)
Pelēkais zaķis (Lepus europaeus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase Placentāļi (Eutheria)
Virskārta Grauzējveidīgie (Glires)
Kārta Zaķveidīgie (Lagomorpha)

Zaķveidīgie, zaķveidīgo kārta (Lagomorpha) ir viena no zīdītāju klases (Mammalia) kārtām, kas apvieno zaķus, trušus un svilpējzaķus. Zaķveidīgo kārtā ir 2 mūsdienās dzīvojošas dzimtas: zaķu dzimta (Leporidae) un svilpējzaķu dzimta (Ochotonidae).

Zinātniskais vārds Lagomorpha radies no grieķu vārdiem lagos (λαγος, "zaķis") un morphē (μορφή, "veids").

Zaķveidīgie dzīvnieki ir sastopami visā pasaulē, izņemot Antarktīdu. Latvijā dzīvo tikai 2 zaķu dzimtas sugas: pelēkais zaķis (Lepus europaeus) un baltais zaķis (Lepus timidus).[1]

Zaķveidīgie un grauzēji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas baltais zaķis (Lepus americanus) ziemā barojas arī ar maitas gaļu

Zaķveidīgie nedaudz atgādina grauzējus (Rodentia), un līdz 20. gadsimta sākumam tika klasificēti vienotā virsdzimtā, jo pastāvēja uzskats, ka zaķveidīgie ir samērā tuvi radinieki grauzējiem. Tomēr pēdējo gadu pētījumi ieviesa izmaiņas sistemātikā un mūsdienās ir izdalīta jauna zaķveidīgo kārta.

Zaķveidīgie no grauzējiem atšķiras ar vairākām īpašībām: augšžoklī zaķveidīgajiem ir 4 asie priekšzobi, grauzējiem tikai 2; zaķveidīgie pamatā ir zālēdāji, turpretī grauzēji ir visēdāji, lai arī dažas zaķveidīgo sugas kā izņēmums ziemas apstākļos barojas ar maitas gaļu;[2] kā arī vairošanās vīrišķie dzimumorgāni zaķveidīgajiem ir atšķirīgi no grauzējiem. Tomēr abiem ir viena kopīga īpašība - zobi tiem aug visu mūžu, tādēļ gan zaķveidīgajiem, gan grauzējiem visu laiku kaut kas jāēd, lai diltu zobi.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mazākie zaķveidīgie ir svilpējzaķi, attēlā Daurijas svilpējzaķis (Ochotona dauurica)

Zaķveidīgo kārtas dzīvnieki ir nelieli un vidēji lieli zīdītāji. To ķermeņa garums 12 - 74 cm, masa 0,1 - 6 kg. Tiem ir īpatnēja zobu uzbūve: augšžoklī ir divi pāri priekšzobu, no kuriem pirmais pāris ir lieli, kaltveidīgi zobi jeb griezējzobi, otrais pāris ir stipri mazāki zobi nekā griezējzobi. Apakšžoklī ir tikai 2 griezējzobi. Ilkņu zaķveidīgajiem nav, starp priekšzobiem un dzerokļiem tiem ir liela bezzobu atstarpe. Visiem zobiem nenoslēgtas saknes, tie aug visu dzīvnieka mūžu.[1]

Lielākais savvaļas zaķveidīgais dzīvnieks ir pelēkais zaķis, tā ķermenis ir 50 - 76 cm garš un svars 2,5 - 5 kg. Tomēr dažas mājas trušu šķirnes cilvēki ir izaudzējuši daudz lielākas par savvaļas dzīvniekiem. Lielākā mājas truša garums ir 1,29 m.[3] Mazākie zaķveidīgie ir svilpējzaķi, kuri ārēji atgādina kāmjus. To ķermeņi ir 18 - 20 cm gari un mazākie sver 75 gramus.

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vissenākie fosilie atradumi Āzijas austrumos attiecas uz paleocēna beigām un eocēna sākumu. Zaķu dzimtas senākie dzīvnieki dzīvoja eocēna beigās un ātri izplatījās visā ziemeļu puslodē.[4] Evolūcijas gaitā tiem pakaļkājas kļuva arvien garākas un attīstījās spēja ātri skriet ar palēcieniem. Svilpējzaķu dzimtas senākie dzīvnieki parādījās salīdzinoši vēlāk - oligocēnā. Arī šo dzīvnieku izcelsme saistīta ar Āzijas austrumiem.[5]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Zaķveidīgie
  2. Snowshoe Hare Lepus americanus
  3. Pasaules lielākais trusis
  4. Palmer, D., ed (1999). The Marshall Illustrated Encyclopedia of Dinosaurs and Prehistoric Animals. London: Marshall Editions. pp. 285. ISBN 1-84028-152-9.
  5. Savage, RJG, & Long, MR (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File. pp. 128–129. ISBN 0-8160-1194-X.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]