Zaļvārnu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaļvārnu dzimta
Coraciidae (Rafinesque, 1815)
Sarkankrūts zaļā vārna (Coracias caudatus)
Sarkankrūts zaļā vārna (Coracias caudatus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
Dzimta Zaļvārnu dzimta (Coraciidae)
Iedalījums

Zaļvārnu dzimta jeb zaļo vārnu dzimta, arī krāšņvārnu dzimta[1] (Coraciidae) ir viena no zaļvārnveidīgo putnu kārtas (Coraciiformes) dzimtām. Zaļvārnu dzimtā ir 12 sugas, kas sistematizētas 2 ģintīs.

Lielākā daļa zaļvārnu dzimtas putnu dzīvo silta klimata zonās Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā. Vislielākā zaļvārnu sugu dažādība ir Āfrikā. Pastāv viedoklis, ka tieši šajā kontinentā ir izveidojusies zaļvārnu dzimta. Zaļā vārna (Coracias garrulus) ir vienīgā zaļvārnu suga, kas ir sastopama Eiropā, kur tā ligzdo, bet ziemas periodā tā migrē uz Āfriku. Otra suga, kas migrē tālus ceļus ir dolāru zaļvārna (Eurystomus orientalis), kas ligzdo Āzijas austrumos un Austrālijas ziemeļos. Pārējās sugas ir vairāk vai mazāk nometnieces, un, ja migrē, tad nelielus attālumus.[2]

Latvijā no zaļvārnu dzimtas ir sastopama viena suga - zaļā vārna (Coracias garrulus). Tās ir retas ligzdotājas, kuru skaits pēdējos gados samazinās. Latvijā 2010. gadā ligzdoja 24 pāri.[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Platknābja zaļvārnām knābis ir platāks nekā tā garums, attēlā dolāru zaļvārna (Eurystomus orientalis)

Zaļvārnu dzimtas putni augumā un proporcijās ir līdzīgi vārnām, bet to apspalvojums ir košs, krāsains. Tas var būt gan zaigojoši zilizaļš, gan rozīgi kanēļbrūns.[4] Ķermeņa garums ir 25 - 27 cm. Kopumā zaļvārnu dzimtas putniem ir lielas galvas, īsi kakli, košs apspalvojums, vājas pēdas un īsas kājas. Divi iekšējie pirksti ir savienoti, bet ne ārējie.[4] Kāju un pēdu vājumu var novērot putnu uzvedībā. Piemēram, zaļā vārna uz zemes nekad nelec vai ilgstoši nestaigā. Tā reižu reizēm tikai pieskaras zemei gadījumos, kad medī kādu kukaini. Knābis ir samērā masīvs. Platknābja zaļvārnām knābis ir īsāks nekā tā platums. Zaļajām vārnām knābis ir melns, bet platknābja vārnām tas ir košs un krāsains. Arī spārni abām ģintīm ir atšķirīgi. Platknābja zaļvārnām tie ir lielāki.[4]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļvārnu dzimtas putni mājo atklātās ainavās, kurās ir daži koki, vai skrajos mežos.[2] Zaļvārnu dzimtas putni pamatā barojas ar kukaiņiem, tos noķerot lidojumā vai tāpat kā čakstes tie sēž kādā augstākā vietā un vēro apkārtni. Tādas ir zaļās vārnas, kas vēro un gaida, kad tām garām lidos, rāpos kāds labs medījums. Tās parasti sēž koka zarā vai uz kāda staba. Kad medījums veiksmīgi noķerts, tas tiek aiznests atpakaļ uz novērošanas punktu un tur sadalīts. Zaļvārnu dzimtas putni barojas ar visāda veida bezmugurkaulniekiem, kā arī ar vardēm, ķirzakām, grauzējiem un citu sugu putnēniem. Tie medī arī tādus bezmugurkaulniekus, no kuriem citi putni izvairās, kā spalvainos tauriņu kāpurus, kukaiņus brīdinošās, košās krāsās un čūskas.[2]

Platknābja zaļvārnas medī lidojot, dzenoties pakaļ dažādiem kukaiņiem. Tie tiek saķerti lidojumā un, nepārtraucot lidojumu, saspiesti platajā knābī un apēsti. Dolāru zaļvārna un zilā zaļvārna seko lielajiem termītu un lidojošo skudru bariem, kas parādās pēc pērkona lietiem. Šādiem kukaiņu bariem reizēm seko vairāki desmiti vai simti zaļo vārnu.[2]

Ligzdošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļās vārnas (Coracias) sēž kokā, vēro apkārtni un gaida, kad medījums parādīsies to tuvumā, attēlā cekulainā zaļvārna (Coracias naevia)

Zaļvārnu dzimtas putni veido monogāmus pārus un ligzdas veido koku dobumos. Ligzdošanas laikā zaļvārnu dzimtas putni kļūst teritoriāli, agresīvi un skaļi putni. Teritorija tiek uzmanīta un pārbaudīta ik pa laikam. Ikviens traucētājs tiek agresīvi padzīts. Dējumā tropu putniem ir 2 - 4 olas, bet vēsākos reģionos 3 - 6 olas. Tās ir baltā krāsā. Inkubācijas periods ilgst 17 - 20 dienas, bet putnēni izlido apmēram pēc 30 dienām.[4] Mātīte dienā izdēj 1 olu, bet perēt sāk uzreiz. Ja vasarā trūkst kukaiņu, lai izbarotu putnēnus, izdzīvo tikai vecākie mazuļi.[2]

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Fry, C. Hilary; Fry, Kathie; Harris, Alan (1992). Kingfishers, Bee-eaters and Rollers. Christopher Helm. ISBN 0-7136-8028-8.
  3. Zaļās vārnas Latvijā
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 Fry, C. Hilary (2003). "Rollers". In Perrins, Christopher. The Firefly Encyclopedia of Birds. Firefly Books. pp. 380–381. ISBN 1-55297-777-3.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]