Zaļvārnveidīgie
| Zaļvārnveidīgie Coraciiformes (Forbes, 1884) |
||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Zaļā vārna (Coracias garrulus) |
||||||||||
|
||||||||||
Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu apakšklasei (Neognathae). Zaļvārnveidīgo putnu kārtā ir apmēram 140 sugas.[1] Pazīstamākie putni ir zaļās vārnas, pupuķi, zivju dzenīši un bišu dzeņi.
Šie krāšņie putni galvenokārt dzīvo tropos. Latvijā sastopamas 4 sugas, no kurām trīs ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā. Latvijā ligzdo šādas zaļvārnveidīgo putnu sugas: zivju dzenītis (Alcedo atthis), pupuķis (Upupa epops), zaļā vārna (Coracius garrulus) un pēdējos gados par pastāvīgu ligzdotāju kļuvis arī bišu dzenis (Merops apiaster).[2]
Satura rādītājs |
Sistemātikas diskusijas [izmainīt šo sadaļu]
Zaļvārnveidīgo putnu sistemātika joprojām ir diskutabla un neskaidra. Daži sistemātiķi šajā kārtā neiedala degunragputnus (Bucerotidae), tos sistematizējot kā degunragputnveidīgos (Bucerotiformes), kā arī mežapupuķus (Phoeniculidae) un pupuķus (Upupidae), tos sistematizējot kā pupuķveidīgos (Upupiformes).[3] Bet daži sistemātiķi visas šīs 3 dzimtas iedala degunragputnveidīgos.[4] Reizēm pie zaļvārnveidīgajiem sistematizē trogonus (Trogonidae),[5] kas visbiežāk tiek iedalīti trogonveidīgo kārtā (Trogoniformes).
Visneskaidrākā piederība ir kurolam (Leptosomus discolor). Arī kurolu dzimta (Leptosomatidae) reizēm tiek izdalīta kurolveidīgo kārtā (Leptosomatiformes). Tomēr, veicot kurola DNS pētījumus, ir secināts, ka tā ir bāzes dzimta vairākām kārtām: trogonveidīgajiem (Trogoniformes), degunragputnveidīgajiem (Bucerotiformes), dzilnveidīgajiem (Piciformes) un zaļvārnveidīgajiem (Coraciiformes).[6]
Veicot dažādiem zaļvārnveidīgajiem putniem DNS un molekulāros pētījumus, zinātnieki secināja, ka zaļvārnveidīgo kārtai var izdalīt bāzes grupu, kura ir samērā tuvu radniecīga dzilnveidīgajiem (Piciformes) putniem, un zivju dzenīšu apakškārtu (Alcedines). Kā arī noskaidrojās, ka diskutablās dzimtas ir savstarpēji tuvāk radniecīgas, nekā tas tika pieņemts pirms tam.[5] Kopumā dzilnveidīgie putni un zaļvārnveidīgie, izņemot kurolu, ir samērā tuvu radniecīgi zvirbuļveidīgajiem putniem.[5]
Izskats [izmainīt šo sadaļu]
Šī ir viena no daudzveidīgākajām putnu kārtām. Mazākais zaļvārnveidīgais putns ir Puertoriko todijs (Todus mexicanus), kas sver 5,5 gramus, bet lielākais, ja degunragputnus pieskaita pie zaļvārnveidīgajiem, ir Kāpzemes degunragputns (Bucorvus leadbeateri), kas sver 4,5 kg.
Klasifikācija [izmainīt šo sadaļu]
- Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)[7]
- Diskutablā grupa
- Degunragputnu dzimta (Bucerotidae)
- Kurolu dzimta (Leptosomatidae)
- Mežapupuķu dzimta (Phoeniculidae)
- Pupuķu dzimta (Upupidae)
- Bāzes grupa
- Bišu dzeņu dzimta (Meropidae)
- Zemesrolleru dzimta (Brachypteraciidae)
- Zaļvārnu dzimta (Coraciidae)
- Zivju dzenīšu apakškārta (Alcedines)
- Meža zivju dzenīšu dzimta (Halcyonidae)
- Momotu dzimta (Momotidae)
- Todiju dzimta (Todidae)
- Ūdens zivju dzenīšu dzimta (Cerylidae)
- Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae)
- Diskutablā grupa
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Putni (Aves): Zaļvārnveidīgie
- ↑ Bišu dzenis. Latvijas putni.
- ↑ Mayr, Gerald (2000). "Tiny Hoopoe-Like Birds from the Middle Eocene of Messel (Germany)". Auk 117 (4): 964–970. doi:10.1642/0004-8038(2000)117[0964:THLBFT]2.0.CO;2
- ↑ Bucerotiformes
- ↑ 5,0 5,1 5,2 Johansson, Ulf S. & Ericson, Per G. P. (2003): Molecular support for a sister group relationship between Pici and Galbulae. J. Avian Biol. 34(2): 185–197. doi:10.1034/j.1600-048X.2003.03103.x Piciformes sensu Wetmore 1960
- ↑ Hackett, S. et al. (2008) "A Phylogenomic Study of Birds Reveals Their Evolutionary History " Science 320 (5884) 1763 - 1768
- ↑ Coraciiformes
