Zaņa

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par upi. Par citām jēdziena Zaņa nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Zaņa
Zaņas upes dīķis Pampāļos
Zaņas upes dīķis Pampāļos
Zaņa (Latvija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Izteka Z no Grietēniem
56°33′38″N 22°27′58″E / 56.56056°N 22.46611°E / 56.56056; 22.46611
Ieteka Venta
56°28′28″N 22°06′46″E / 56.47444°N 22.11278°E / 56.47444; 22.11278Koordinātas: 56°28′28″N 22°06′46″E / 56.47444°N 22.11278°E / 56.47444; 22.11278
Caurteces valstis Karogs: Latvija Latvija
Garums 48 km
Kritums 75 m  
Gada notece 0,06 km³ 
Baseina platība 256,9 km² 
Galvenās pietekas Zirnāju strauts, Kārklupe

Zaņa ir Ventas labā krasta pieteka Saldus novadā. Sākas kā grāvis uz Kursīšu un Novadnieku pagastu robežas ziemeļos no Grietēniem. Augštece līdz Pampāļiem gandrīz visā garumā regulēta. Lejpus Pampāļiem upe tek pa izteiktu ieleju, kuras dziļums pie ietekas Ventā sasniedz 20 m. Gandrīz visā tecējumā Zaņa ir Vadakstes līdzenuma un Vārmes nolaidenuma robeža. Uz upes vairākas ūdenskrātuves (Pampāļu dzirnavu dīķis un Zaņas dzirnavu dīķis). Lielākās pietekas: Puteņu grāvis (6 km), Plocīte (7 km), Ainu grāvis (5 km), Zirnāju strauts (13 km; labās), Kārklupe (12 km), Abrupe (7 km), Mellupīte (9 km), Šķēpu strauts (6 km), Pīpāļu strauts (8 km; kreisās).[1] Lejpus Baltākroga pie Zaņas dzirnavu dīķa atrodas dabas taka Zaņas līkloči.

Lielākās apdzīvotās vietas krastos: Pampāļi, Baltaiskrogs. Upi šķērso autoceļi P105, P106 un P107.

Arheoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nojaucot bebru aizsprostu, Zaņas pietekā Meļļupītē 2011. gadā atrasts senākais atradums Austrumbaltijā, proti, no ziemeļbrieža raga izgatavots cirvis. Ķīles universitātes laboratorijā ar radioaktīvā oglekļa (14C) metodi tas datēts kā 12 500 — 12 047 gadu vecs.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  2. Kurzemē atrod unikālu vēstures liecību Imants Vīksne, 2011. gada 9. marts