Zadara

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zadar
HorvatijaZadara.png Zadar.JPG
Iedzīvotāji (2006) 71 688 ([1])
Dibināta IX gs. p.m.ē.
Citi nosaukumi Zara (itāliešu)
Iader (latīņu)
Župānija (županija) Zadaras župānija
Mājaslapa http://www.zadar.hr/
Sv. Donāta baznīca un romiešu forums Zadarā

Zadara (horvātu - Zadar) - ostas pilsēta Horvātijā, Dalmācijā pie Adrijas jūras. Saglabājušās romiešu un viduslaiku arhitektūras pieminekļi.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš IX gadsimta p. m. ē. šeit eksistēja ilīriešu cilts liburnu (liburni) apmetne Jadera (Iadera). 59. gadā p. m. ē. tā kļuva par romiešu municipu, bet 48. gadā p. m. ē. - par koloniju. Līdz ar Rietumromas impērijas krišanu, Jadera iekļāvās Bizantijas impērijā.

IX gadsimta sākumā karalis Tomislavs to iekļāva agrīnajā Horvātijas valstī. Viduslaikos pilsēta bija pazīstama ar vārdu Zara, un tā bija autonoma pilsēta te Venēcijas republikas, te Ungārijas sastāvā.

1202. gadā Ceturtā krusta kara laikā krustneši Zaru ieņēma un izpostīja. Tā kā Zara bija kristiešu pilsēta, pāvests Inokentijs III ekskomunicēja uzbrukuma dalībniekus.

No 1409. gada līdz 1797. gadam Zara ietilpa Venēcijas republikā, kalpodama kā atbalsta punkts venēciešiem, sevišķi pēc osmaņu iekarojumiem.

Zara līdz ar Venēciju 1797. gadā nonāca Habsburgu impērijas sastāvā, un, izņemot 1805. - 1813. gadus, kad to kontrolēja franči, atradās tās sastāvā līdz 1918. gadam. Habsburgu impērijas laikā Zara bija Dalmācijas galvenā pilsēta. Franču valdīšanas laikā Zarā tika publicēta pirmā avīze horvātu valodā - Il Regio Dalmata-Kraglski Dalmatin (1806-1810), bet XIX gadsimta beigās tā kļuva par ievērojamu horvātu kultūras centru.

Starp pasaules kariem Zara, atšķirībā no pārējās Dalmācijas, bija Itālijas sastāvā. 2.pasaules kara laikā Sabiedrotie to bombardēja 72 reizes, gandrīz pilnībā nopostot pilsētu. Pēc kara tā iekļāvās Dienvidslāvijā, bet pilsētas itāliešu iedzīvotāji aizbēga vai tika padzīti uz Itāliju.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zadarā dzimuši: