Zagrosas tritons

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zagrosas tritons
Zagrosas tritons (Neurergus kaiseri)
Zagrosas tritons (Neurergus kaiseri)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Abinieki (Amphibia)
Kārta Astainie abinieki (Caudata)
Dzimta Salamandru dzimta (Salamandridae)
Ģints Neurergus (Neurergus)
Suga Zagrosas tritons (N.kaiseri)

Zagrosas tritons (Neurergus kaiseri) ir reta Neurergus ģints tritonu suga. Šī ir endēmiska suga dienvidu Zagrosā, Irānā. Dzīvošanas areāls ir stipri ierobežots un nepārsniedz 10 km2. Populācijā ir mazāk par 1000 īpatņiem.

Ārējais izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zagrosas tritoni parasti ir maza izmēra, reti sasniedz 12 cm garumu. Tiem ir kompakta figūra. Ādas krāsa ir melna, ar dzelteniem vai oranžiem pleķiem. Neurergus kaiseri ir viena no salamandru dzimtas mazākajām sugām. Aste ir īsāk par pusi no ķermeņa garuma. Galva ir plakana, mazliet platāka par ķermeni, ovāla. Ārējā auss nav novērojama. Āda ir gluda, bez kārpām. Kad tritoniem nav vairošanās periods, to dzimums ir grūti nosakāms. Vairošanās periodā tēviņiem kloākas tuvumā novērojams pusapļa veida izliekums, bet mātītēm šis izliekums ir cauruļveida (5-6 mm garš). Pirms vairošanās perioda mātītes kļūst izteikti lielākas par tēviņiem. Vairošanās periodā tēviņu dzeltenie/ oranžie plankumi ir gaišāki nekā mātītēm. Katram tritonam ir individuāls ādas raksts, dažiem dominē melnā krāsa, dažiem — dzeltenie/oranžie plankumi.[1]

Neurergus kaiseri

Dzīves vieta[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zagrosas tritoni ir endēma suga, kura dzīvo Irānā, Zagrosas kalnu dienvidu nogāzē. Zināms, ka šī suga apdzīvo tikai dažas ūdenstilpes Zagrosas kalnu apkaimē, bet dati par to, kādos biotopos Zagrosas tritoni vēl varētu būt sastopami, ir deficīts. Mūsdienās dabā varētu eksistēt vairs tikai aptuveni 1000 Zagrosas tritonu, jo sugu ir izmirstoša.[2] Lielākoties augsnes biotopos, kuros sastopami Zagrosas tritoni, sastāv no kaļķakmens. Zagrosas kalnos valda sauss, tuksnesim līdzīgs klimats. Veģetāciju veido reti krūmi un zālaugi. Tikai vietās, kur dzīvo cilvēki, sastopami koki — stādīti eikalipti un palmas. Zagrosas kalniem raksturīgs tas, ka mūsdienās tajos strauji samazinās gruntsūdens līmenis, tā padarot augsnes vēl nelabvēlīgākas veģetācijas attīstībai. Arī mūsdienās Zagrosas kalni ir ģeoloģiski nestabila zona. Tajos notiek zemestrīces.[3]

Biotopa ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakarā ar straujām ģeoloģiskajām pārmaiņām, ir pārsteidzoši, ka tritoni ir spējuši izdzīvot pat 33. platuma grādos. Temperatūra šajā apgabalā pie zemes spēj sasniegt pat 40°C. Zeme ir vāji apēnota, vājās veģetācijas dēļ. Droši vien tritoni agrāk apdzīvoja plašāku areālu, bet mūsdienās, gan veģetācijas, gan ūdens trūkuma dēļ, to dzīves vide ir ierobežota.[4] Acīmredzot tritoni ir pielāgojušies dzīvei strauji tekošos ūdeņos, kaut arī agrāk dzīvojuši stāvošās ūdenstilpēs. Kaut arī pieaugušie tritoni apdzīvo tekošus ūdeņus, ikru un kurkuļu attīstība norit stāvošos ūdeņos, jo to ķermenis nav piemērots, lai pretotos straumei. Zagrosas tritonu izolācija sākusies pirms 5—6 miljoniem gadu. Tie pielāgojušies arī dzīvei pazemes ūdeņos, kur janvārī temperatūra ir tikai + 10°C, bet jūlijā sasniedz +32°C ūdenī un pat + 40°C gaisā. Zagrosā sastopami karsta procesu veidoti pazemes labirinti, kuros tritoni spēj izdzīvot ekstremālos vasaras apstākļos. Zagrosā lietus raksturīgs tikai no decembra līdz janvārim. Šajā laikā tritoni izlien virszemē, lai vairotos stāvošos ūdeņos. Tā kā Neurergus kaiseri vairošanās perioda beigas ir vēl pēc lietus perioda beigšanās, daudzi tritoni neatrod ceļu atpakaļ uz karsta labirintiem un iet bojā virszemē, izžūstot. Joprojām nav pārliecinošu datu par to, kā izdzīvo martā metamorfozi izgājušie kāpuri, un kā tie atrod ceļu uz karsta labirintiem. Pastāv hipotēze, ka tikai daļa tritonu atstāj karsta labirintus, lai vairotos, jo virszemē ir nepietiekams ūdenstilpņu daudzums un arī maz barības. Terārijos audzētie Neurergus kaiseri metamorfozi parasti iziet 3-4 mēnešu laikā. Dabā ūdenstilpes, kurās dzīvo tritonu kāpuri, pastāv tikai pāris nedēļu. Jāatzīmē, ka savvaļā sagūstītiem dzīvniekiem novērojama fotofobija — bailes no spilgtas gaismas. Iespējams, daļa tritonu vairojas arī alās, jo dažreiz kāpuri ir sastopami pie alu ieejām, kur strauti vēl nav tik strauji. Ja ikri tiek nērsti alās, mātītes tos iestiprina klinšu spraugās, lai pasargātu no straumes. Ikru diametrs ir aptuveni 4 mm, mātītes tos ievieto pēc iespējas mazākās klinšu spraugās. Novērots, ka ikri vislabāk attīstās 23°C temperatūrā.[5]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par to, ko Neurergus kaiseri ēd savvaļā, nav daudz datu. Iespējams, ka tie barojas ar sīkiem ūdens dzīvniekiem un tārpiem. Terārijos tritoni aktīvi medī sānpeldes. Ja barībā netiek iekļauti vēžveidīgie, tritoni pamazām zaudē savu oranžo krāsu. Terārijos tritoni tiek baroti ar sliekām, odu kāpuriem, tubifeksiem, circeņiem, mazuļiem tiek dotas enhitrejas, artēmijas, dafnijas.[6]

Importa vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie Zagrosas tritoni uz Eiropu tika atvesti 1970.gadā. Dzīvnieki izdzīvoja 2 gadus, taču nevairojās. 1995. gadā vācu biologi uz Austriju aizved dzīvnieku grupu (17/10/11). 1996. gadā šie dzīvnieki pirmo reizi tiek pavairoti nebrīvē. Dati par pavairošanu tiek izmantoti pat mūsdienās. Savvaļā ķertie īpatņi pakāpeniski nomira, bet to pēcnācēji tika izdalīti atsevišķiem audzētājiem, lai uzturētu populāciju. Jāatzīmē, ka F1 paaudze bija grūti izaudzējama, bet tomēr daži indivīdi ir izdzīvojuši pat līdz mūsdienām. Zagrosas tritonu populāciju apdraud arī to izķeršana savvaļā, lai nodrošinātu kolekcionāru pieprasījumu pēc tiem.[7]

Turēšana terārijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sakara ar specifisko dzīvesveidu , joprojām nav vienota standarta Zagrosas tritonu turēšanai nebrīvē. Parasti tiek iekārtots akvaterārijs, kurā tiek nodrošināts aptuveni 20 cm dziļš ūdens līmenis. Jāiekārto arī sauszemes teritorija. Parasti tiek izmantoti spēcīgi filtri, lai uzturētu ūdeni tīru. Sildītāji nav nepieciešami, bet vasarā nedrīkst pieļaut pārmērīgu ūdens uzkaršanu. Tā kā savvaļā Neurergus kaiseri dzīvo maz piesārņotās vietās, nepieciešama UV staru lampa. Dzīvnieki lielākoties uzturas ūdenī, taču naktīs mēdz izrāpot krastā. Ziemās ūdens temperatūra var pazeminātie līdz 10°C, bet tritoni paliks aktīvi un turpinās baroties.[8]

Vairošanās terārijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai tritoni veiksmīgi vairotos, nepieciešama ziemas perioda imitācija ar temperatūras pazemināšanos, kam seko tās paaugstināšanās. Ja dzīvnieki visu gadu tiek turēti vienādā temperatūrā, to vairošanās sezona var nesākties vai sākties jau oktobrī. Veiksmīgai vaislai ir nepieciešams, lai tritoni visu laiku būtu labi paēduši. Tritoniem raksturīgas kāzu „dejas”, kuras parasti notiek naktīs. Mātītes ikrus pa vienam piestiprina pie akmeņiem vai augiem. Katra mātīte iznērš 45-60 ikrus. Kāpuri no ikriem izšķiļas pēc aptuveni 17 dienām. Pirmo nedēļu pēc izšķilšanās kāpuri pārtiek no dzeltenuma rezervēm, pēc tam tie jāsāk piebarot ar artēmijām, vēlāk dafnijām. Kāpuriem nav novērojams kanibālisms. Pēc 3 mēnešiem kāpuriem sākās metamorfoze. Tā laikā jāsamazina ūdens līmenis un jārada tiem iespēja izrāpties sauszemē. Parasti novērojamas problēmas ar kāpuru pāreju uz sauszemes formu. Pieauguši Neurergus kaiseri ir 3 gadu vecumā.[9]

Attīstības stadijas

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]