Zalves pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zalves pagasts
Zalves pagasts LocMap.png
Novads: Neretas novads
Centrs: Zalve
Platība: 210,2 km2
Iedzīvotāji (2010): 759[1]
Blīvums: 3.6 iedz./km2

Zalves pagasts ir viena no Neretas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Neretas, Pilskalnes un Mazzalves pagastiem, Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastu un Viesītes novada Viesītes un Saukas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Cīruļkalns, Kalnamuiža, Pētermuiža, Salas, Sierotava, Smaltāni, Spriciņi, Sproģi, Suseja, Vērtūži, Zalve (pagasta centrs), Zvanītāji. Pagasta lielu daļu aizņem meži. Upes: Cēzīte, Dienvidsusēja, Vilkupe, Zalvīte, Žebere.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zalves un Daudzeses 1925. gada apkārtnes topografiskā karte.

Zalves pagasts izveidojies no bijušajām Lielzalves (Groß-Salwen), Pētermuižas (Peterhof), Kalnamuižas (Berghof), Salasmuižas (Holmhof), Mežmuižas un Mācītājmuižas zemēm. 16. gs. tagadējā Zalves pagasta teritorija piederēja Vilhelmam no Efernas (von Effern), pēc viņa nāves 1617. gadā viņa sievai Ievai Elizabetei. 1688. gadā īpašumus mantoja viņas meita un parādu dēļ tos ieķīlāja. 1710. gada Lielā mēra epidēmijas laikā Zalves apkārtnē nomira liela daļa iedzīvotāju. 1744. gadā Zalvi pārdeva Krustpils un Skaistkalnes dzimtkungam Nikolajam Korfam. Jau pirms 1793. gada izveidota Zalves skola starp baznīcu un kapu kalnu.

1855. gada 25. septembrī tika iesvētīta Zalves baznīca, kuru Tekla Šuvalova (1801—1873) uzcēla par piemiņu savam mirušajam pirmajam vīram Platonam Zubovam. Pēc viņas precībām ar grāfu Andreju Šuvalovu 1826. gadā Zalves muižu mantoja viņu pēcnācēji, kas ieņēma augstus amatus Krievijas galmā. Tā kā Zalves apkārtnes meži bija zvēriem bagāti, muižas īpašnieki bieži rīkoja medības ar augstu viesu piedalīšanos.

1905. gada revolūcijas laikā Zalvē nodibināja rīcības komiteju, mītiņā pie Lielzalves skolas J.Dievkociņš nolasīja „Latvijas pagastu skolu reformu projektu”. Sākoties soda ekspedīcijām 1906. gadā soda ekspedīcija apcietināja skolotājus J.Dievkociņu un E.Blūmu, kurus aizveda uz Neretas muižu. Skolotājam J.Balodim izdevās aizbēgt. Par E.Blūmu labu vārdu aizlicis grāfs Šuvalovs, bet J.Dievkociņu ceļā uz Jēkabpils cietumu nošāva. Viņu apglabāja Zalves kapsētā, kur par pagasta iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem vēlāk uzcēla pieminekli. Pirmā pasaules kara laikā Zalvi okupēja vācu karaspēks.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Lielzalves muižu sadalīja jaunsaimniekiem, uz bijušo muižas kungu māju no 1922. gadā pārcēla skolu. 1937. gadā Zalves pagasts aizņēma 175,7 km2, tajā bija 284 sētas ar 1677 iedzīvotājiem. Pagastā darbojās 2 baznīcas: Zalves luterāņu baznīca un Jaungailēnu baptistu lūgšanas vieta. 1950. gadā no trīs nelieliem kolhoziem izveidoja kolhozu „Nākotnes kalējs”. Uzcēla govju fermu Uldriķos, Pētermuižā, cūku fermu Cīruļos, teļu fermu Poceros. Zalves muižas parkā uzcēla daudzdzīvokļu mājas. 1954. gadā Zalves ciemam pievienoja Oškalna ciemu un 1971. gadā - daļu Mazzalves ciema.

Pec Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā Zalves ciemu reorganizēja par pagastu. 2004. gadā Zalves pagasts pēc attīstības indeksa aprēķiniem ierindojās 351. vietā starp 453 Latvijas pagastiem un novadiem. 2009. gadā Zalves pagastu iekļāva Neretas novadā.

Kultūrvēsturiskais mantojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zalves pagasta teritorijā neatrodas nekustami valsts aizsargājami kultūras pieminekļi, kuru izmantošanai un saglabāšanai būtu saistošas likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktās prasības. Tomēr Zalves pagastā ir vairāki objekti, kas būtu saudzējami un saglabājami kā vietējas nozīmes kultūrvēsturiskais mantojums.

  • Mazzalves luterāņu baznīca. Tās arhitektūrā dominē antīkās formas, un fasādes ir ļoti vienkāršas bez dekora elementiem. Altārgleznu Kristus Ģetzemenes dārzā 1900. gadā darinājis J. fon Stankievičs. Iepretim ieejai atrodas koka vārti etnogrāfiskās arhitektūras formās.
  • Zalves luterāņu baznīca, celta 1851. gadā. Līdz mūsdienām saglabājušies tikai mūri, kas tomēr ļauj nojaust stilizētās gotiskās formas. Pašreiz noris baznīcas apkārtes sakopšanas darbi, kā arī tiek plānots baznīcu atjaunot tās kādreizējā izskatā.
  • Lielzalves muiža, saglabājusies 19. gadsimtā celtā kungu māja - divstāvu ēka ar ievērojami izvirzītiem sānu spārniem, kurā 1922. gadā ierīkota skola un ar laiku veiktas plānojuma izmaiņas.
  • Zalves kapi. Te apglabāts 1906. gadā soda ekspedīcijas laikā nošautais dzejnieks un skolotājs Jūlijs Dievkociņš.

Iedzīvotāji[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zalves pagastā reģistrējušos iedzīvotāju nacionālais sastāvs.
Iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra pagastā .

Uz 2006. gada 1. janvāri Zalves pagastā dzīvoja 847 cilvēki.No tiem 430 sievietes un 417 vīrieši. Pēdējos gados lielākais iedzīvotāju skaits (940) tika sasniegts 2004. gadā. Iedzīvotāju skaits pagastā samazinājies pakāpeniski, pēdējo gadu iedzīvotāju skaita kritums saistīts ar iedzīvotāju dzīvesvietas deklarēšanu, kā arī to veicina gan negatīvais dabiskais pieaugums, gan arī iedzīvotāju migrācija uz Latvijas lielākajām pilsētām. Vērojama darbspējīgo un gados jauno iedzīvotāju migrācija uz pilsētām, kur vieglāk atrast darbu un labu atalgojumu. Visu šo faktoru rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 876 iedzīvotājiem. Latviešu tautības iedzīvotāji veido 61% no pagasta iedzīvotāju kopskaita.

Liela daļu no pagasta iedzīvotājiem sastāda veco iedzīvotāju īpatsvars, daudz sieviešu pagastā ir virs darbaspējas vecuma. Samazinoties iedzīvotāju skaitam līdz darba spējas vecumam, nākotnē samazināsies potenciālie darba spēka resursi, kas turpinās negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības attīstību.

Apdzīvotās vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zalves pagastā lielākā iedzīvotāju daļa koncentrējusies divos ciemos Zalvē un Sproģos, kas vēsturiski bija divu atsevišķu kolhozu centri. Pagastā atrodas vairākas mazas apdzīvotas vietas, kuras veido vairāku māju grupas ar nelielu iedzīvotāju skaitu.[2]

Nosaukums Tips Iedzīvotāji Gads
Zalve vidējciems 199 2008
Sproģi vidējciems 189 2008
Vērtūži mazciems 31 2008
Sierotava mazciems 30 2000
Kalnamuiža mazciems 15 2000
Smaltāni mazciems 13 2000
Suseja skrajciems 12 2000
Cīruļkalns mazciems 10 2000
Salas skrajciems 10 2000

Daļa pagasta iedzīvotāju dzīvo viensētās, kas izvietotas galvenokārt abpus autoceļu P73 un pagasta vidusdaļā abpus Zalvītes krastiem. Šīs viensētas veido reģionam raksturīgo kultūrvidi un ainavu.

Izglītība un kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sproģu pamatskola atrodas pagasta Sproģu ciemā, kurā pašlaik mācās 58 skolēnu, tajā skaitā 8 no kaimiņu pagastiem. Skolā strādā 3 tehniskie darbinieki un 12 skolotāji. Skolēnu skaits 2001./2002.m.g. - 96; 2005./2006.m.g. - 73 Skolā darbojas 10 pulciņi: koris l.-4.kl.; ansamblis l.-4.kl.; ansamblis 5.-9.kl.; sporta pulciņš l.-5.kl.; sporta pulciņš 6.-9.kl.; 2 tautisko deju kolektīvi 1 ,-5.kl.; 6.-9.kl.; sarīkojuma un sporta deju kolektīvs "Dzintariņi"; skolas kultūrvides attīstības pulciņš; retorika l.-9.kl. Skolas tradicionālie pasākumi: "Zvaniņa svētki", Ziemassvētku koncerts - balle, PoPiela, Lieldienu pasākums jaunāko klašu skolēniem, mācību gada noslēguma koncerts. Skolēni piedalās dažādās mācību priekšmetu olimpiādēs rajonā, aktīvi piedalās novada sporta sacensībās. Klašu audzinātāji un mācību priekšmetu skolotāji organizē mācību ekskursijas.

Zemes īpašumu struktūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zalves pagasta kopplatība ~209 kvadrātkilometri (20941,8ha), no tās lielāko platību aizņem meži 14621 ha, jeb 69,9%, lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 4438 ha, jeb 21,2%, un trešo vietu ieņem ūdeņu un purvu teritorijas, kuras aizņem 852 ha, jeb 4%, pārējās teritorijas aizņem zemes platības zem ceļiem, saimniecību pagalmi.

Mežsaimniecība un kokapstrāde[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zalves pagasta lielāko teritorijas daļu 14621 ha aizņem meži, kas sastāda 69,9% no pagasta kopplatības. Pagasta teritorijā atrodas AS „Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā nodotās Vidusdaugavas mežsaimniecības 11. Zalves iecirkņa (9147,1ha) meža iecirkņa un 7. Seces iecirkņa (2258,6ha) Aizkraukles virsmežniecības Zalves mežniecības platības, kopplatībā (11405,7 ha).
Pagasta teritorijā Sproģu ciemā atrodas galdniecība, kas nodarbojas ar koksnes būvmateriālu un mēbeļu ražošanu.

Lopkopība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā darbojas vairākas bijušās kolhoza govju un cūku fermas. Vadošā lopkopības nozare pagastā ir piensaimniecība un gaļas liellopu audzēšana. Dzīvnieku un ganāmpulku skaits pagastā ir 85 liellopu ganāmpulki no kuriem 83 piensaimniecības ganāmpulki kopā 252 govis un 2 gaļas liellopu ganāmpulki kopā 184 liellopi. Trešā lielākā lopkopības nozare – cūkkopība. Pagastā zemniekiem ir 8 cūku ganāmpulki ar 83 cūkām. Tālāk seko aitkopība un kazkopība.

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]