Zane Jančevska

Vikipēdijas lapa
Zane Jančevska
Dzimusi 1964. gada 29. jūnijā (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ventspils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās aktrise

Zane Jančevska (dzimusi 1964. gada 29. jūnijā Ventspilī) ir latviešu aktrise.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1982. gadā beigusi Rīgas 6. vidusskolu un Tautas kinoaktieru studiju.[2]

1986. gadā absolvējusi Latvijas konservatorijas Kultūras un mākslas zinātnes fakultāti. Tajā pašā gadā sākusi strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī. Tēlojusi arī kino un TV seriālos.[3] Bijusi galvenās lomas atveidotāja 1987. gada filmā "Aija".[4] 1986. un 1987. gadā saņēmusi Lielo Kristapulabākā aktrise galvenajā lomā (pirmā šīs balvas saņēmēja).

Kopš 1990. gada — Latvijas Teātra darbinieku savienības biedre.[5]

2021. gadā zaudēja darbu Nacionālajā teātrī, jo atteicās vakcinēties pret tolaik plaši izplatīto infekcijas slimību Covid-19, un tālāk uzstājās teātros "OratoriO" un "Austrumu robeža".[6][7] Pēc vakcinācijas ierobežojumu atcelšanas daļēji atgriezās arī uz Nacionālā teātra skatuves,[6] 2023. gadā spēlējusi arī Dailes teātrī,[8] izpildījusi Teicējas lomu vienai reizei iestudētajā rokoperā "Lāčplēsis".[9][10] 2020. gados arī darbojusies Ēdoles folkloras kopā "Ēdol's ķist" un mācījusi Ēdoles pamatskolā folkloru.[11][12] Mūzikas akadēmijā mācījusies etnomuzikoloģiju.[13] Uzstājusies kā dziedātāja,[14] kā arī — spēlējot kokli un ģitāru.[12]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijusi precējusies ar operdziedātāju Bruno Egli,[15] ir divi bērni — komponists Jēkabs Jančevskis un aktrise Marta Lovisa Jančevska.[16] Vaļasprieki — tamborēšana un adīšana.[17]

Kino[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 115. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. Deniss Kozlovs. «Zane Jančevska». www.ltds.lv. Skatīts: 2024-03-03.
  3. «Aktrises Zanes Jančevskas dzīves pārsteidzošie līkloči». Kasjauns.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 22. augustā. Skatīts: 2012. gada 30. septembrī.
  4. «Noslēpumainā aktrise Zane Jančevska: „Par laimi čivināt negribu”». Kasjauns.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 30. septembrī.
  5. «Zane Jančevska | www.makslinieki.lv | (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». makslinieki.lv. Skatīts: 2024-03-03.
  6. 6,0 6,1 «Zane Jančevska pēc gandrīz gadu ilga pārtraukuma atgriežas uz skatuves». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-03.
  7. «Viņa-Viņš-Viņa? - OratoriO mūzikas un drāmas telpa» (latviešu). 2023-02-16. Skatīts: 2024-03-03.
  8. «Jančevska piekrīt spēlēt Dailes teātrī ar vienu neparastu noteikumu». www.santa.lv. Skatīts: 2024-03-03.
  9. «Foto: Māte un meita – Zane Jančevska un Marta Lovisa Jančevska – uz vienas skatuves». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-03.
  10. «Lāčplēša dienā Latvijas Televīzijā – dokumentālo filmu un rokoperas "Lāčplēsis" pirmizrādes». TV & Radio (latviešu). 2023-11-08. Skatīts: 2024-03-03.
  11. «Zanes Jančevskas radošās dzīves mazāk zināmā puse - dziļā interese par tautas dziesmu». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2024-03-03.
  12. 12,0 12,1 «Zane Jančevska par teātri, folkloru un dabu: "Skaisti brīži gadās tad, kad tos negaida"». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-03.
  13. «Klajā nāk Zanes Jančevskas tautas dziesmu un nostāstu albums». Mūzika Latvijā (latviešu). 2018-02-12. Skatīts: 2024-03-03.
  14. «Koncerts - Zane Jančevska un Andris Daņiļenko». Valmieras Ziņas (lv-LV). Skatīts: 2024-03-03.
  15. «JG175 Viktors Hausmanis. Par manu skolnieci Zani Jančevsku». jaunagaita.net. Skatīts: 2024-03-03.
  16. «Zane Jančevska». garamantas.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-03.
  17. «Aktrises Zanes Jančevskas sievišķīgie hobiji, kurus citi apbrīno». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2024-03-03.
  18. «Cilvēki». Filmas.lv (lv-LV). Skatīts: 2024-03-03.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]