Zeltainais šakālis
Vikipēdijas raksts
| Zeltainais šakālis Canis aureus |
||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
|
||||||||||||||||
Zeltainais šakālis (latīņu: Canis aureus) jeb zelta šakālis, jeb vienkārši šakālis ir suņu dzimtas (Canidae) suņu ģints (Canis) plēsējs.
Zeltainais šakālis apdzīvo Ziemeļāfriku, Eiropas Vidusjūras reģionu austrumos, Tuvos Austrumus un Dienvidāziju līdz Birmai[1]. Tas ir lielākais starp šakāļiem, un vienīgais, kas dzīvo ārpus Āfrikas. Šakālis apdzīvo tuksnešu un pustuksnešu biomu[2].
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Izskats
Zeltainais šakālim ir īsa, asa spalva. Kažoks parasti ir no dzeltenīga līdz blāvi zeltainam tonim ar brūnu akotspalvu. Apspalvojuma krāsa atkarībā no sezonas un reģiona variē.
Zeltainā šakāļa ķermeņa garums ir 70 - 105 cm, astes garums apmēram 25 cm, augums skaustā ir 38 - 50 cm, svars 7-15 kg. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Āfrikā dzīvojošie šakāļi ir lielāki nekā Āzijā dzīvojošie. Mātītēm ir 4-8 piena dziedzeri[2].
[izmainīt šo sadaļu] Ieradumi un reprodukcija
Zeltainais šakālis ir izteikti monogāms. Lielākajā daļā šakāļu ģimenēs bez galvenā pāra mēdz būt vēl viens vai divi pieauguši šakāļi, kas palīdz audzināt bērnus. Tie parasti ir jau pieaugušie bērni, kas nav izveidojuši vēl savas ģimenes.
Ģimenei ir sava teritorija, kas tiek rūpīgi sargāta no citiem zvēriem, visi ģimenes locekļi, gan tēviņi, gan mātītes teritoriju iezīmē ar urīnu[2].
Vecāki mazuļiem izrok ala. Grūsnības periods ilgst 63 dienas, parasti piedzimst 2-4 kucēni, kurus māte baro ar pienu 50-90 dienas. Mazuļi piedzimst 250 g smagi, piedzimstot tie ir akli un kurli, acis atveras pēc 10 dienām. Dzimumbriedumu šakāļu mātītes sasniedz 11 mēnešu vecumā, tēviņi 2 gadu vecumā[2].
[izmainīt šo sadaļu] Diēta
Zeltainais šakālis ēd visu, ko var atrast. Tas ir visēdājs. Tā diēta sastāv no apmēram 54% gaļas un 46% dažādas veģetācijas. Šakālis medī nelielus dzīvniekus: trušus, grauzējus, putnus, kukaiņus, zivis un mērkaķus. Šakālim ir ļoti laba dzirde, ko tas lieto medījot, saklausot mazo dzīvnieku pārvietošanos zālē. Reizēm šakālis nomedī dzīvniekus, kas ir 4 līdz 5 reizes smagāki par šakāli. Tie parasti ir lielo zālēdāju mazuļi, kā, piemēram, gazeles, antilopes un citi. Šakālis parasti medī viens, bet reizēm tie veido medību grupas.
Ja šakālim būs iespēja, tas nozags medījumu lielajiem plēsējiem kā lauvām un tīģeriem, sagaidot brīdi, kad lielie plēsēji ir paēduši. Šakālis neapēsto barību norok un paslēpj no citiem plēsējiem, lai vēlāk atgrieztos pie krājuma[2].
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Lai arī par šakāļiem sauc gan zeltaino šakāli, gan melnmuguras šakāli, gan svītraino šakāli, tomēr ģenētiskie pētījumi liecina, ka zeltainais šakālis nav tuvs radinieks pārējiem šakāļiem. Tas ir tuvāks radinieks koijotam, pelēkajam vilkam un sunim[3]. Ir zinātnieki, piemēram Konrāds Lorencs, kas uzskata, ka mājas suns ir cēlies no šakāļa, nevis no pelēkā vilka, un vilka asinis sunim ir pievienojušās vēlāk, ar to krustojoties. Tomēr šī hipotēze vēlāk tika noraidīta, jo zelta šakālis ir mazāk sociāls kā mājas suns, un to gaudošanas veids ir atšķirīgs[4].
Zeltainajam šakālim ir 13 pasugas[5].
- Canis a. algirensis - liela auguma, lapsas veidīgas ausis un vilka seja, zeltains kažoks ar sarkanīgu nokrāsu, balta pazode. Sastopams Alžīrijā, Marokā un Tunisijā.
- Canis a. anthus - pazīstams kā mazais, melnais šakālis, tas ir tumšāks kā citi zelta šakāļi, Senegāla.
- Canis a. aureus - visdaudzskaitlīgākā pasuga, sastopams zelta šakāļu reģiona centrālajā daļā.
- Canis a. bea - Kenija, Tanzānija
- Canis a. cruesemanni - Taizeme, Indijas austrumi, Birma
- Canis a. ecsedensis - Balkānu pussala, Bulgārija[6]
- Canis a. indicus - Indija, Nepāla
- Ēģiptes šakālis Canis a. lupaster - garas kājas un ausis, pelēcīgi pelēks apspalvojums, bieži jauc ar pelēkā vilka pasugām, Ēģipte
- Dalmācijas šakālis Canis a. moreotica - apdzīvo Eiropas dienvidcentrālo daļa, Ungārijā un Austrijā to sauc par Ungārijas niedru vilku[6].
- Canis a. naria - Indijas dienvidi
- Canis a. riparius - Etiopija, Eritreja
- Canis a. soudanicus - Sudāna, Maroka
- Canis a. syriacus - Izraēla, Jordānija
[izmainīt šo sadaļu] Šakālis kultūrā
Ēģiptiešu dievs Anubis ir cilvēkveidīga būtne ar šakāļa galvu. Tas ir nāves dievs un šakālis ir nāves un iznīcības simbols[7]. Anubis vienmēr ir attēlots kā melns šakālis vai suns, lai arī šakāļi dabā ir zeltainā krāsā. Ēģiptiešiem melnā krāsa nozīmēja atdzimšanu, nāvi un nakti. Tā bija arī krāsa, kādā kļuva cilvēki, tos mimuficējot. Anubis ieguva šakāļa galvu tādēļ, jo ēģiptieši bija novērojuši, ka šakāļi bieži medī uz tuksnešu robežām un īpaši tuvu kapsētām. Ir uzskats, ka tieši tādēļ ēģiptieši ir sākuši veidot kapenes, lai mirušos aizsargātu pret šakāļiem.
Ir uzskats, ka grieķu dievs Hermes un monstrs Cerbers ir veidoti pēc zelta šakāļa līdzības[8].
Dažas ciltis Indijā uzskata, ka šakālim uz galvas var izaugt rags (angļu: shiyal shingi), un, ja tādu šakāli sastop, tas nes laimi[8].
Šakālis ir bieži pieminēts bībelē, kur tas ir attēlots kā ļauns radījums. Psalmā 63:9-11 ir teikts, ka neticīgie kļūs par šakāļu barību.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ http://www.iucnredlist.org/details/3744
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=22
- ↑ http://www.nature.com/nature/journal/v438/n7069/pdf/nature04338.pdf
- ↑ R. Lindsay, Steve (2000). Handbook of Applied Dog Behavior and Training, Vol. 1: Adaptation and Learning. p. 410. ISBN 0813807549
- ↑ http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000704
- ↑ 6,0 6,1 http://www.biologiezentrum.at/pdf_frei_remote/ANNA_91B_0007-0025.pdf
- ↑ http://www.astrologija.lv/lv/s
- ↑ 8,0 8,1 http://www.canids.org/species/Golden_jackal.pdf
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- http://www.ltv1.lv/lv/arhivs/12972/
- http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Canis_aureus.html
- http://www.lioncrusher.com/animal.asp?animal=22
- http://www.canids.org/species/Canis_aureus.htm
- http://world.mongabay.com/latvian/travel/07_11_17/p19815p.html
- http://www.pbase.com/hcarlsen/image/40121122
- http://www.flickr.com/photos/deomurari/2412994358/
