Zemās grīdas tramvajs

Vikipēdijas lapa
Zemās grīdas tramvaja durvis
Augstas grīdas tramvaja durvis

Zemās grīdas tramvajs ir tāda veida tramvajs, kam nav pakāpienu pie durvīm, kas ļauj tajā bez problēmām iekāpt arī invalīdiem un cilvēkiem ar bērnu ratiņiem. Salonā līdz ar to arī ir mazāk sēdvietu uz paaugstinājuma. Zemā grīda ļauj logiem būt lielākiem un tramvajā ir vairāk brīvas vietas.[1]

Ja pie pieturām ir izbūvēti paaugstinājumi un tramvaja salonā iespējams nokļūt uzreiz, nekāpjot pa pakāpieniem, tad nereti par zemās grīdas tramvaju tiek dēvēts arī tramvajs ar augsto grīdu.

Pasaulē tiek izmantoti abu veidu tramvaji, jo citviet tramvaji brauc pa agrāko dzelzceļa infrastruktūru un tur jau ir augstie peroni, kas ļauj izmantot augstās grīdas tramvajus. Bet citviet tiek izbūvētas jaunas tramvaju satiksmes sistēmas un uz ielām nav daudz vietas augsto peronu izbūvei.

Tramvaja uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradicionāli tramvajiem ir augstā grīda, laika gaitā tika radīti arī tramvaji ar zemo grīdu. Pazīstamākā zemās grīdas tramvaja konstrukcijas īpatnība ir tāda, ka tramvajam ir īsākas carbody daļas priekš riteņiem un garākas suspended daļas. Šādi tramvaji ir, piemēram, Citadis un Combino. Līdzīga, bet senāka tehnika ir tā, ko 1990. gadā veidoja MAN, tie bija pirmie zemās grīdas tramvaji. Šādi tramvaji tiek izmantoti 10 Vācijas pilsētās, piemēram, Brēmenē un Minhenē, kā arī Zviedrijas pilsētā Norčēpingā. Citās Vācijas pilsētās tramvajiem zemā grīda ir tikai starp ārējajiem ratiņiem un vienu ass ratiņu centrālajā daļā. "Light rail" tipa tramvajiem ir līdzīga uzbūve, bet centrālais ratiņš, kurš ir projektēts kā zemās grīdas apgādnieks īsajā centra daļā. Radikālāks risinājums ir izmantots tramvajam City Class LRV (Citytram), tam grīda atrodas 300 mm augstumā no sliedēm. Austrijā Porsche izstrādāja ultra zemas grīdas tramvaju (ULF). Šie tramvaji var kneel at the curbside, samazināt augstumu no ceļa līdz 180 mm. Super Citytram tramvajam viscaur ir zemā grīda. Eja tramvaja salonā ir pietiekami plaša, lai tajā varētu atrasties invalīda vai bērnu ratiņi. The City Class tramvaji ir konstruēti tā, lai tie varētu izgriezties 15 m garos pagriezienos.

Pārsvarā zemās grīdas tramvajiem ir fiksēti ratiņi, kas ļauj tramvajam wear and tear samazinot ātrumu līdz tam kādā tramvajs var izbraukt pagriezienu (parasti 4—15 km/h 20m radiālā pagriezienā). Tramvajs Škoda ForCity, pirmais zemās grīdas tramvajs ar grozošiem ratiņiem, ir radīts tā, lai novērstu šīs problēmas, tieši izmantojot grozošos ratiņus.

Zemās grīdas tramvajs Rīgā.

Grīdas augstumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Invalīdiem paredzētā rampa Protram_205_WrAs tramvajā. Grīdas augstums ir 360 mm

Šeit ir parādīti dažādu tramvaju veidu grīdas augstumi, kā arī vilciena grīdas augstums:

  • Ultra zemās grīdas tramvajs — 180 mm
  • Zemās grīdas tramvajs — 300 mm līdz 350 mm
  • Augstās grīdas tramvajs — vairāk kā 600 mm
  • Vilciens — 800 mm līdz 1200 mm (Ziemeļamerikā pat 1351 mm)

Zemās grīdas tramvaju saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Avanto
  • Cegielski 118N "Puma" (vairāk nekā 60% zemās grīdas)
  • Citadis
  • Citytram
  • City Class LRV
  • Cobra
  • Combino
  • Combino Supra
  • Crotram TMK 2200
  • Flexity Classic
  • Flexity Outlook Cityrunner un Eurotram
  • Flexity Swift
  • Incentro
  • Little Dancer
  • PESA 120N
  • Protram 205 WrAs
  • Sirio tramvaji (ieskaitot Sirietto)
  • Škoda 03 T (Škoda Astra)
  • Škoda 05 T (Škoda Vektra)
  • Škoda 14T (Škoda Elektra)
  • Škoda 15T (Škoda ForCity)
  • Ultra Low Floor
  • MBTA Type 8
  • Variotram

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «the joy of high ceilings (also called low floors)». Human Transit. Skatīts: 2010-02-22.